Jeruzalemes templis

[[Attēls:Temple mount.JPG|thumb|280px|Tempļa kalns mūsdienās]]

[[Attēls:Temple mount.JPG|thumb|280px|Tempļa kalns mūsdienās]]

”’Jeruzalemes templis”’ vai ”’Svētais Templis”’ ({{val|he|בית המקדש, Bet HaMikdash}} — ‘Svētais nams’) ir svētākā [[jūdaisms|jūdaisma]] svētvieta, atradās [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], pašreizējā [[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalna]] vietā. Vēsturiski runa ir par diviem tempļiem.

”’Jeruzalemes templis”’ jeb ”’Svētais templis”’ ({{val|he|בית המקדש, Bet HaMikdash}} — ‘Svētais nams’) ir [[jūdaisms|jūdaisma]] svētākā svētvieta, atradās [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], pašreizējā [[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalna]] vietā. Vēsturiski runa ir par diviem tempļiem.

Pirmais [[Zālamana templis]] tika uzcelts septiņu gadu laikā un iesvētīts 957. gadā pirms mūsu ēras. 587. gadā pirms mūsu ēras to sagrāva [[Babilonija|babilonieši]]. Zālamana templis tika celts pēc norādēm, ko viņa tēvam, karalim [[Dāvids (Bībeles personāžs)|Dāvidam]] bija devis Dievs. Dāvids zināja, ka nebūs tas, kas uzcels templi, taču uzsāka būvmateriālu vākšanas darbus — cēlkokus, akmeni, zeltu, sudrabu un citus metālus. Templim bija jākalpo kā vietai, kurā [[ebreji]] un citas tautas var pielūgt vienīgo Dievu.

Pirmais, [[Zālamana templis]] tika uzcelts septiņu gadu laikā un iesvētīts 957. gadā pirms mūsu ēras. 587. gadā pirms mūsu ēras to sagrāva [[Babilonija|babilonieši]]. Zālamana templis tika celts pēc norādēm, ko viņa tēvam, ķēniņam [[Dāvids (Bībeles personāžs)|Dāvidam]], bija devis Dievs. Dāvids zināja, ka nebūs tas, kas uzcels templi, taču uzsāka vākt būvmateriālus — cēlkokus, akmeni, zeltu, sudrabu un citus metālus. Templim bija jākalpo par vietu, kurā [[ebreji]] un citas tautas var pielūgt vienīgo Dievu.

Tā kā [[Zālamans|Zālamana]] valdīšanas laikā [[Izraēlas karaliste]] aptvēra visas divpadsmit ebreju ciltis, tad tās visas piedalījās pirmā tempļa celtniecībā. Pēc karalistes saškelšanās, Jeruzaleme kļuva par [[Jūdeja]]s galvaspilsētu. Karalistē palika Jūdas, Benjamina un Levija cilšu pārstāvji. Pēc atgriešanās no [[Babilonas trimda]]s, šo cilšu pēcnācēji atjaunoja templi.

Tā kā [[Zālamans|Zālamana]] valdīšanas laikā [[Izraēlas ķēniņvalsts]] aptvēra visas divpadsmit ebreju ciltis, tad tās visas piedalījās pirmā tempļa celtniecībā. Pēc ķēniņvalsts saškelšanās Jeruzaleme kļuva par [[Jūdeja]]s galvaspilsētu. Ķēniņvalstī palika Jūdas, Benjamina un Levija cilšu pārstāvji. Pēc atgriešanās no [[Babilonas trimda]]s šo cilšu pēcnācēji templi atjaunoja.

Tempļa atjaunošana, vai, precīzāk, jauna tempļa celtniecība, sākās 537. gadā pirms mūsu ēras. Darbi neritēja vienmērīgi, un templis tika iesvētīts tikai 515. gadā pirms mūsu ēras. Ap 20. gadu p.m.ē. [[Hērods Lielais]] templi atjaunoja un modernizēja. [[Romiešu-jūdu karš|Romiešu-jūdu kara]] beigās 70. gadā [[Romas impērija|romieši]] ieņēma [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un templi nodedzināja. Viss, kas mūsdienās palicis no tempļa, ir tā ārējo sienu drupas.

Tempļa atjaunošana, precīzāk, jauna tempļa celtniecība, sākās 537. gadā pirms mūsu ēras. Darbi neritēja vienmērīgi, un templis tika iesvētīts tikai 515. gadā pirms mūsu ēras. Ap 20. gadu p.m.ē. [[Hērods Lielais]] templi atjaunoja un modernizēja. [[Romiešu-jūdu karš|Romiešu-jūdu kara]] beigās 70. gadā [[Romas impērija|romieši]] ieņēma [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un templi nodedzināja. Viss, kas mūsdienās palicis no tempļa, ir tā ārējo sienu drupas.

Pēc tam, kad Jeruzalemi iekaroja musulmaņi, Tempļa kalnā tika uzceltas divas mošejas. Ortodoksālie un konservatīvie ebreji gaida laiku, kad [[Mesija]] uzcels Trešo templi.

Pēc tam, kad Jeruzalemi iekaroja musulmaņi, Tempļa kalnā tika uzceltas divas mošejas. Ortodoksālie un konservatīvie ebreji gaida laiku, kad [[Mesija]] uzcels Trešo templi.