もっと詳しく


← Senāka versija Versija, kas saglabāta 2021. gada 17. oktobris, plkst. 16.37
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
{{vikisaites+}}
 
{{vikisaites+}}
 
{{noformējums+}}
 
{{noformējums+}}
[[Attēls:Reading on the bus train or transit.jpg|thumb|e-grāmatu lasīšanas iekārta]]
+
[[Attēls:Reading on the bus train or transit.jpg|thumb|[[Elektronisko grāmatu lasāmierīce]]]]
”’Elektroniskā grāmata”’, arī ”’e-grāmata”’ vai digitāla grāmata ir tekstu un attēlu publicēšana elektroniskā formā, kas lasāma [[Elektronisko grāmatu lasīšanas ierīce|speciālā iekārtā]], [[Dators|datorā]] vai citā iekārtā, kura spēj attēlot tekstu.
+
”’Elektroniskā grāmata”’ (saīsinājumā ”’e-grāmata”’) jeb ”’digitāla grāmata”’ ir tekstu un attēlu publicēšana elektroniskā formā, kas lasāma [[Elektronisko grāmatu lasīšanas ierīce|speciālā iekārtā]], [[Dators|datorā]] vai citā iekārtā, kura spēj attēlot tekstu.
   
 
== Raksturojums ==
 
== Raksturojums ==
Parasti elektroniskā grāmata ir ekvivalents iespiestai [[Grāmata|grāmatai]], bet ir gadījumi, kad grāmata „ir dzimusi” elektroniski. Tātad elektroniskā grāmata var pastāvēt bez iespiestās grāmatas versijas. Lai lasītu elektroniskās grāmatas, tiek izmantoti dažādi elektronisko grāmatu lasītāji. Arī personālie datori un [[Mobilais telefons|mobilie telefoni]] var tikt izmantoti, lai lasītu elektroniskās grāmatas.
+
Parasti elektroniskā grāmata ir ekvivalents iespiestai [[grāmata]]i, bet ir gadījumi, kad grāmata „ir dzimusi” elektroniski. Tātad elektroniskā grāmata var pastāvēt bez iespiestās grāmatas versijas. Lai lasītu elektroniskās grāmatas, tiek izmantoti dažādi elektronisko grāmatu lasītāji. Arī personālie datori un [[Mobilais telefons|mobilie telefoni]] var tikt izmantoti, lai lasītu elektroniskās grāmatas.
   
 
== Vēsture ==
 
== Vēsture ==
Pirmās elektroniskās grāmatas idejas parādījās [[Gūtenberga projekts|Gūtenberga projektā]], ko aizsāka Mihaēls Sterns Harts 1970.gadā. Sākotnēji elektroniskās grāmatas bija radītas šaurai mērķauditorijai. Tomēr dažādu tehnikuas nozaru attīstība, it īpaši [[Internets|interneta]] vispārēja pieejamība veicināja elektronisko grāmatu popularitāti un izplatību. Parādījās neskaitāmi elektronisko grāmatu formāti, atsevišķus no tiem atbalsta lielie programmatūru izstrādātāji, kā piemēram Adobe ar savu PDF formātu. Dažādi lasītāji izmanto dažādus formātus, šis faktors ”elektronisko grāmatu” [[tirgus|tirgu]] veido ļoti sadrumstalotu.
+
Pirmās elektroniskās grāmatas idejas parādījās [[Gūtenberga projekts|Gūtenberga projektā]], ko aizsāka Mihaēls Sterns Harts 1970.gadā. Sākotnēji elektroniskās grāmatas bija radītas šaurai mērķauditorijai. Tomēr dažādu tehnikas nozaru attīstība, it īpaši [[Internets|interneta]] vispārēja pieejamība veicināja elektronisko grāmatu popularitāti un izplatību. Parādījās neskaitāmi elektronisko grāmatu formāti, atsevišķus no tiem atbalsta lielie programmatūru izstrādātāji, kā piemēram Adobe ar savu PDF formātu. Dažādi lasītāji izmanto dažādus formātus, šis faktors ”elektronisko grāmatu” [[tirgus|tirgu]] veido ļoti sadrumstalotu.
   
 
Grāmatu autoriem un izdevējiem trūka vienprātības par elektronisko grāmatu pārdošanas standartu. Elektroniskās grāmatas piedzīvoja uzplaukumu [[melnais tirgus|melnajā tirgū]]. Daudzi elektronisko grāmatu tirgotāji sāka izplatīt elektroniskās grāmatas, uz kurām neattiecas autortiesības.
 
Grāmatu autoriem un izdevējiem trūka vienprātības par elektronisko grāmatu pārdošanas standartu. Elektroniskās grāmatas piedzīvoja uzplaukumu [[melnais tirgus|melnajā tirgū]]. Daudzi elektronisko grāmatu tirgotāji sāka izplatīt elektroniskās grāmatas, uz kurām neattiecas autortiesības.
   
Elektroniskā grāmata dod iespēju tiešsaistē publicēties tiem [[rakstnieks|rakstniekiem]], kuru darbi ir saņēmuši atteikumus no izdevniecībām.
+
Elektroniskās grāmatas dod iespēju tiešsaistē publicēties tiem [[rakstnieks|rakstniekiem]], kuru darbiem neizdodas atrast izdevniecību, kas tos būtu ieinteresēta izdod.
   
 
1998. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[bibliotēka]]s sāka sniegt pieeju bezmaksas elektroniskajām grāmatām ar zinātnisku vai tehnisku tematiku, bet šīs grāmatas nebija iespējams lejupielādēt. 2003. gadā bibliotēkas sāka piedāvāt arī bezmaksas [[daiļliteratūra]]s un dokumentālas elektroniskās grāmatas, uzsākot elektronisko grāmatu izsniegšanas modeli, kas veiksmīgi darbojās vairākās publiskajās bibliotēkās. 2010. gadā elektroniskās grāmatas piedāvāja jau 66% ASV publisko bibliotēku.
 
1998. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[bibliotēka]]s sāka sniegt pieeju bezmaksas elektroniskajām grāmatām ar zinātnisku vai tehnisku tematiku, bet šīs grāmatas nebija iespējams lejupielādēt. 2003. gadā bibliotēkas sāka piedāvāt arī bezmaksas [[daiļliteratūra]]s un dokumentālas elektroniskās grāmatas, uzsākot elektronisko grāmatu izsniegšanas modeli, kas veiksmīgi darbojās vairākās publiskajās bibliotēkās. 2010. gadā elektroniskās grāmatas piedāvāja jau 66% ASV publisko bibliotēku.
   
No 2009. gada tika uzsākta jaunu elektronisko grāmatu [[tirdzniecība]]s un lasīšanas aparatūras modeļu izstrāde. Tomēr vēl šobrīd elektroniskajām grāmatām, atšķirībā no elektronisko grāmatu lasītājiem, nav izveidota vienota izplatīšanas sistēma.
+
No 2009. gada tika uzsākta jaunu elektronisko grāmatu [[tirdzniecība]]s un lasīšanas aparatūras modeļu izstrāde. Tomēr vēl šobrīd elektroniskajām grāmatām, atšķirībā no elektronisko grāmatu lasāmierīcēm, nav izveidota vienota izplatīšanas sistēma.
   
== Elektronisko grāmatu lasītāji ==
+
== Elektronisko grāmatu lasāmierīces ==
Par elektronisko grāmatu lasītāju var uzskatīt [[planšetdators|planšetdatoru]] vai kabatā nēsājamu datoru ar displeju un programmu, kas ļauj lasīt elektroniskus tekstus.
+
Par elektronisko grāmatu lasāmierīcēm var uzskatīt [[planšetdators|planšetdatoru]] vai kabatā nēsājamu datoru ar displeju un programmu, kas ļauj lasīt elektroniskus tekstus.
   
 
== Ārējās saites ==
 
== Ārējās saites ==