Ivrits

| nativename = {{lang|he|עִבְרִית}} ”{{lang|he-Latn|’Ivrit}}”

| nativename = {{lang|he|עִבְרִית}} ”{{lang|he-Latn|’Ivrit}}”

| pronunciation = {{IPA|[ʔivˈrit]}} (standarta Izraēlas), <br />{{IPA|[ʕivˈɾit]}} (Izraēlas [[Sefardi|sefardu]]), <br />{{IPA|[ʕivˈriθ]}} ([[Mizrahi ebreji|mizrahi]]), <br />{{IPA|[ˈivʀis]}} ([[Aškenazi ebreju valoda|aškenazi]])

| pronunciation = {{IPA|[ʔivˈrit]}} (standarta Izraēlas), <br />{{IPA|[ʕivˈɾit]}} (Izraēlas [[Sefardi|sefardu]]), <br />{{IPA|[ʕivˈriθ]}} ([[Mizrahi ebreji|mizrahi]]), <br />{{IPA|[ˈivʀis]}} ([[Aškenazi ebreju valoda|aškenazi]])

| region = [[Izraēla]] un citas zemes, to starpā [[Argentīna]], [[Beļģija]], [[Brazīlija]], [[Čīle]], [[Kanāda]], [[Zviedrija]] [[Francija]], [[Vācija]], [[Irāna]], [[Libāna]], [[Nīderlande]], [[Nigērija]], [[Krievija]], [[Panama]], [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Urugvaja]]. [[Jūdaisms|Jūdaisma]] [[liturģiskā valoda]] vairāk kā 3500 gadu

| region = [[Izraēla]] un citas zemes, to vidū [[Argentīna]], [[Beļģija]], [[Brazīlija]], [[Čīle]], [[Kanāda]], [[Zviedrija]] [[Francija]], [[Vācija]], [[Irāna]], [[Libāna]], [[Nīderlande]], [[Nigērija]], [[Krievija]], [[Panama]], [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Urugvaja]]. [[Jūdaisms|Jūdaisma]] [[liturģiskā valoda]] vairāk nekā 3500 gadus

| speakers = 9 miljoni<ref name=israel-hayom-hebrew-speakers/><ref name=Behadrey-Haredim/><br />izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gadsimta; 1880. gados sefardu atdzīvināta

| speakers = 9 miljoni<ref name=israel-hayom-hebrew-speakers/><ref name=Behadrey-Haredim/><br />izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gadsimta; 1880. gados sefardu atdzīvināta

| familycolor = Afroaziātu

| familycolor = Afroaziātu

}}

}}

”’Ivrits”'<ref name=”ivrits”/> ({{lang|he|עִבְרִית}}, ”{{lang|he-Latn|‘Ivrit}}”) ir [[semītu valodas|semītu]] saimes mūsdienu [[ebreji|ebreju]] [[valoda]], kura ”[[de facto]]” ir viena no divām [[Izraēla]]s oficiālajām valodām (otra ir [[arābu valoda]]). Ivrita senā forma [[senebreju valoda]] ir [[jūdaisms|jūdaisma]] liturģiskā valoda. Kā saziņas valoda tā izzuda ap 4. gadsimtu, bet sākot ar 1880. gadiem [[sefardi]] to atdzīvināja. Mūsdienās ivritā runā aptuveni 7 miljoni [[Izraēla]]s iedzīvotāji<ref name=”esl.fis.edu”/><ref name=ucl.ac.uk/> un vēl 2 miljoni ebreju kopienās pārējā pasaulē.<ref name=israel-hayom-hebrew-speakers/><ref name=Behadrey-Haredim/>

”’Ivrits”'<ref name=”ivrits”/> ({{lang|he|עִבְרִית}}, ”{{lang|he-Latn|‘ivrit}}”) ir [[semītu valodas|semītu]] saimes mūsdienu [[ebreji|ebreju]] [[valoda]], kas ”[[de facto]]” ir viena no divām [[Izraēla]]s oficiālajām valodām (otra ir [[arābu valoda]]). Ivrita senā forma [[senebreju valoda]] ir [[jūdaisms|jūdaisma]] liturģiskā valoda. Kā saziņas valoda tā izzuda ap 4. gadsimtu, bet, sākot ar 1880. gadiem, [[sefardi]] to atdzīvināja. Mūsdienās ivritā runā aptuveni 7 miljoni [[Izraēla]]s iedzīvotāju<ref name=”esl.fis.edu”/><ref name=ucl.ac.uk/> un vēl 2 miljoni ebreju kopienās pārējā pasaulē.<ref name=israel-hayom-hebrew-speakers/><ref name=Behadrey-Haredim/>

== Skatīt arī ==

== Skatīt arī ==