Pastāvīga kuģa vietas kontrole
| ← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 18. decembris, plkst. 02.26 | ||
| 146. rindiņa: | 146. rindiņa: | ||
|
== Pastāvīga kuģa vietas kontrole ==
|
== Pastāvīga kuģa vietas kontrole ==
|
||
|
Dažkārt ejot pa šauriem fārvateriem vai šērās nevar veikt grafisko lagrēķinu un noteikt kuģa vietu pēc krasta priekšmetiem, jo tie parasti atrodas ļoti tuvu kuģim un to peilējumi mainās pārāk strauji. Tos nevarēs paspēt atlikt uz kartes, kad kuģis jau būs pagājis tālu uz priekšu, un iegūtajām observācijām vairs nebūs nekādas nozīmes, jo vienas līdz trīs [[Kabeļtauva|kabeļtauvu]] precizitāte, ko dod observācijas, pārgājieniem šērās ir nepietiekama.<ref>Legzdiņš H. ”Navigācija. – I. daļa.” Izdevniecība “Zvaigzne”, 1971. 341. lpp.</ref> Šādos apstākļos izmanto pastāvīgas kuģa vietas kontroles metodes.
|
|||
|
Ūdenslīdēju kuģa izmantošana dod iespēju veikt plašāku ūdenslīdēju operāciju spektru, tomēr šādas platformas izmantošana rada arī noteiktus apdraudējumus pašiem ūdenslīdējiem. Aprīkojumam un procedūrām jābūt piemērotām, lai mazinātu gan kuģa radītā apdraudējuma risku, gan vides un ūdenslīdēju veicamo uzdevumu izraisīto apdraudējumu risku.
|
|||
|
===
|
=== Bojas ===
|
||
|
{{Pamatraksts|Boja}}
|
|||
|
* Pozicionēšanas sistēmas radītais apdraudējums.
|
* Pozicionēšanas sistēmas radītais apdraudējums.
|
||
|
* Enkurķēdes un enkurtroses.
|
* Enkurķēdes un enkurtroses.
|
||