Centriola

”’Centriola”’ ir cilindrisks [[šūnas organoīdi|šūnas organoīds]], kas sastāv no 9 [[Mikrocaurulītes|mikrocaurulīšu]] tripletiem. Tās nodrošina mikrocaurulīšu, [[Skropstiņas|skropstiņu]] un [[Vica|vicu]] veidošanos.

”’Centriola”’ ir cilindrisks [[šūnas organoīdi|šūnas organoīds]], kas sastāv no 9 [[Mikrocaurulītes|mikrocaurulīšu]] tripletiem. Tās nodrošina mikrocaurulīšu, [[Skropstiņas|skropstiņu]] un [[Vica|vicu]] veidošanos.

Centriolas atrodas [[citoplazma|citoplazmā]] netālu no [[šūnas kodols|kodola]] apvalka. Dzīvnieku un [[Vienšūņi|vienšūņu]] [[Šūna|šūnās]] ir centrosomas, kuras sastāv no divām perpendiskām centriolām. Katra centriola sastāv no 9 mikrocaurulīšu (mikrofilamentu) tripletiem, kuri savukārt veidojas, polimerizējoties speciālai [[olbaltumviela]]i – [[tubulīns|tubulīnam]].

Centriolas atrodas [[citoplazma|citoplazmā]] netālu no [[šūnas kodols|kodola]] apvalka. Dzīvnieku un [[Vienšūņi|vienšūņu]] [[Šūna|šūnās]] ir [[centrosoma]]s, kuras sastāv no divām perpendiskām centriolām. Katra centriola sastāv no 9 mikrocaurulīšu (mikrofilamentu) tripletiem, kuri savukārt veidojas, polimerizējoties speciālai [[olbaltumviela]]i – [[tubulīns|tubulīnam]].

Centriolas piedalās šūnas dalīšanās procesā. Pirms šūnu dalīšanās, centriolas dubultojas un katrs centriolu pāris kļust par atsevišku centrosomu. Tās formē citoplazmatiskās mikrocaurulītes dalīšanās laikā un regulē [[mitotiskā vārpsta|mitotiskās vārpstas]] veidošanos. Šūnām, kurām ir skropstiņas vai vicas, novērots, ka centriolas veido [[Bazālie ķermenīši|bazālos ķermenīšus]], kuri nosaka mikrocaurulīšu veidošanos šādās struktūrās. Šādā skropstiņu veidošanā bazālais ķermenītis veic funkciju, ko centrosoma veic mikrocaurulīšu veidošanā šūnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:645431&#124;page:90|title=Mācību grāmata “Bioloģija 1.daļa”, 90.lpp.|last=Madera|first=Silvija S.|access-date=07.10.2021|date=2001.gads}}</ref>

Centriolas piedalās šūnas dalīšanās procesā. Pirms šūnu dalīšanās, centriolas dubultojas un katrs centriolu pāris kļust par atsevišku centrosomu. Tās formē citoplazmatiskās mikrocaurulītes dalīšanās laikā un regulē [[mitotiskā vārpsta|mitotiskās vārpstas]] veidošanos. Šūnām, kurām ir skropstiņas vai vicas, novērots, ka centriolas veido [[Bazālie ķermenīši|bazālos ķermenīšus]], kuri nosaka mikrocaurulīšu veidošanos šādās struktūrās. Šādā skropstiņu veidošanā bazālais ķermenītis veic funkciju, ko centrosoma veic mikrocaurulīšu veidošanā šūnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:645431&#124;page:90|title=Mācību grāmata “Bioloģija 1.daļa”, 90.lpp.|last=Madera|first=Silvija S.|access-date=07.10.2021|date=2001.gads}}</ref>

[[Augi|Augu]] un [[Sēne|sēņu]] šūnās centriolu nav un tajās mitotiskā vārpsta veidojas bez centriolu palīdzības.

[[Augi|Augu]] un [[Sēne|sēņu]] šūnās centriolu nav un tajās mitotiskā vārpsta veidojas bez centriolu palīdzības.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{Bioloģija-aizmetnis}}

{{Bioloģija-aizmetnis}}