Mērdzenes pagasts

== Vēsture ==

== Vēsture ==

[[Mihalova (Mērdzenes pagasts)|Mihalova]] (Mikalava) izveidojās kā amatniecības un tirdzniecības centrs pie Ludzas—Kārsavas lielceļa. 18. gadsimtā Mihalovas muiža bija viena no lielākajām [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]], muižai piederēja 218 zemnieku sētas. Līdz 19. gadsimta beigām Vecpiragovas sādžā darbojās Kiliša ūdensdzirnavas, bet Mihalovā darbojās ūdensdzirnavas „Gulbīši” (no 1912. gada līdz pat [[1950. gadi]]em, 1936. gadā piederēja M. Pugovičam<ref>{{LKV|XIV.|26 683}}</ref>), Pudinovā — ūdensdzirnavas „Slūžas” (no 1919. gada līdz 1945. gadam, 1936. gadā piederēja J. Dunduram). Dzirnavās mala graudus, kārsa vilnu un vēla vadmalu. „Slūžās” darbojās arī kalve un kuļmašīna.

[[Mihalova (Mērdzenes pagasts)|Mihalova]] (Mikalava<ref name=”LKV”/>) izveidojās kā amatniecības un tirdzniecības centrs pie Ludzas—Kārsavas lielceļa. 18. gadsimtā Mihalovas muiža bija viena no lielākajām [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]], muižai piederēja 218 zemnieku sētas. Līdz 19. gadsimta beigām Vecpiragovas sādžā darbojās Kiliša ūdensdzirnavas, bet Mihalovā darbojās ūdensdzirnavas „Gulbīši” (no 1912. gada līdz pat [[1950. gadi]]em, 1936. gadā piederēja M. Pugovičam<ref name=”LKV”>{{LKV|XIV.|26 683}}</ref>), Pudinovā (Podinavā) — ūdensdzirnavas „Slūžas” (no 1919. gada līdz 1945. gadam, 1936. gadā piederēja J. Dunduram). Dzirnavās mala graudus, kārsa vilnu un vēla vadmalu. „Slūžās” darbojās arī kalve un kuļmašīna.

[[1920. gada zemes reforma]]s laikā Pušmucavas muižu (”Poszmucow”) sadalīja 78 vienībās 1070 ha kopplatībā, bet Stiglavas, Mikalavas un Morozovas meža novadus 770 vienībās 5788 ha kopplatībā. Mikalavas pareizticīgo baznīcas zemi sadalīja 5 vienībās 67 ha kopplatībā, Goliševas pareizticīgo baznīcas zemi sadalīja 8 vienībās 76 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIV.|26 683}}</ref>

[[1920. gada zemes reforma]]s laikā Pušmucavas muižu (”Poszmucow”) sadalīja 78 vienībās 1070 ha kopplatībā, bet Stiglavas, Mikalavas un Morozovas meža novadus 770 vienībās 5788 ha kopplatībā. Mikalavas pareizticīgo baznīcas zemi sadalīja 5 vienībās 67 ha kopplatībā, Goliševas pareizticīgo baznīcas zemi sadalīja 8 vienībās 76 ha kopplatībā.<ref name=”LKV”/>

1925. gadā ”’Mihalovas pagastu”’ pārdēvēja par Mērdzenes pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref>

1925. gadā ”’Mihalovas pagastu”’ pārdēvēja par Mērdzenes pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref>

1935. gadā Mērdzenes pagasta platība bija 321,1 km² un tajā reģistrētas 2278 zemnieku saimniecības. Visvairāk tajās audzēja rudzus, miežus, auzas, linus un kartupeļus. 1945. gadā pagastā izveidoja [[Blontu ciems|Blontu]], [[Degļevas ciems|Degļevas]], [[Goliševas ciems|Goliševas]], [[Lapatinsku ciems|Lapatinsku]], Mērdzenes, [[Mežernieku ciems|Mežernieku]], [[Pušmucovas ciems|Pušmucovas]] un [[Stiglovas ciems|Stiglovas]] [[ciema padome]]s, bet 1949. gadā pagastu likvidēja.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1954. gadā Mērdzenes ciemam pievienoja Lapatinsku un Stiglovas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Kārsavas novads|Kārsavas novadā]]. 2021. gadā Kārsavas novadu iekļāva [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].

1935. gadā Mērdzenes pagasta platība bija 321,1 km² un tajā reģistrētas 2278 zemnieku saimniecības. Visvairāk tajās audzēja rudzus, miežus, auzas, linus un kartupeļus. 1945. gadā pagastā izveidoja [[Blontu ciems|Blontu]], [[Degļevas ciems|Degļevas]], [[Goliševas ciems|Goliševas]], [[Lapatinsku ciems|Lapatinsku]], Mērdzenes, [[Mežernieku ciems|Mežernieku]], [[Pušmucovas ciems|Pušmucovas]] un [[Stiglovas ciems|Stiglovas]] [[ciema padome]]s, bet 1949. gadā pagastu likvidēja.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1954. gadā Mērdzenes ciemam pievienoja Lapatinsku un Stiglovas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Kārsavas novads|Kārsavas novadā]]. 2021. gadā Kārsavas novadu iekļāva [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].

=== Kultūra un sabiedriskā dzīve ===

=== Kultūra un sabiedriskā dzīve ===

[[Attēls:Piemiņas plāksne 2. Pasaules karā bojā gājušajiem.JPG|thumb|250px|Piemiņas plāksne 2. Pasaules karā bojā gājušajiem]]

[[Attēls:Piemiņas plāksne 2. Pasaules karā bojā gājušajiem.JPG|thumb|250px|Piemiņas plāksne 2. Pasaules karā bojā gājušajiem]]

Kopš 2001.gada pagastā darbojas sabiedriskais interešu centrs „Mērdzenes Gundega”, kas piedalās sabiedrisko aktivitāšu, pasākumu organizēšanā. Katru gadu pagastā tiek organizēts konkurss „Sakoptākā sēta”, rīkotas sporta sacensības, pļaušanas sacensības. Pagasts piedalās konkursā „Sakoptākais Latvijas pagasts”, 2002. g. un 2003. g. iegūstot 3. vietu un 2006. g. ieņemot 1. vietu rajonā. Kopš 1997. gada pagasta dzīves aktualitātes atspoguļo informatīvais izdevums „Mērdzenes Vēstis”, kas iznāk vienu reizi mēnesī.

Kopš 2001. gada pagastā darbojas sabiedriskais interešu centrs „Mērdzenes Gundega”, kas piedalās sabiedrisko aktivitāšu, pasākumu organizēšanā. Katru gadu pagastā tiek organizēts konkurss „Sakoptākā sēta”, rīkotas sporta sacensības, pļaušanas sacensības. Pagasts piedalās konkursā „Sakoptākais Latvijas pagasts”, 2002. un 2003. gadā iegūstot 3. vietu un 2006. gadā ieņemot 1. vietu Ludzas rajonā. Kopš 1997. gada pagasta dzīves aktualitātes atspoguļo informatīvais izdevums „Mērdzenes Vēstis”, kas iznāk vienu reizi mēnesī.

Tradīcijām bagāta ir pagasta kultūras dzīve. Tajā ir iesaistījušies ap 100 pašdarbnieku. Darbojas etnogrāfiskais ansamblis, sieviešu koris „Austra” , jauniešu deju kolektīvs „Luste”. Pasākumi noris Mērdzenes Tautas namā (195 vietas) un 1999. gadā celtajā Mērdzenes brīvdabas estrādē.

Tradīcijām bagāta ir pagasta kultūras dzīve. Tajā ir iesaistījušies ap 100 pašdarbnieku. Darbojas etnogrāfiskais ansamblis, sieviešu koris „Austra” , jauniešu deju kolektīvs „Luste”. Pasākumi noris Mērdzenes Tautas namā (195 vietas) un 1999. gadā celtajā Mērdzenes brīvdabas estrādē.