Rundēnu pagasts

== Vēsture ==

== Vēsture ==

[[1920. gada zemes reforma]]s laikā Rundēnu muižu sadalīja 64 vienībās 842 ha kopplatībā, Viktorinavas muižu 25 vienībās 190 ha kopplatībā, Bišumuižu 7 vienībās 44 ha kopplatībā, bet Zuranpoles foļvarku (pusmuižu) sadalīja 9 vienībās 110 ha kopplatībā, Lielās Kriņņicas foļvarku 8 vienībās 103 ha kopplatībā, Mazās Kriņņicas foļvarku 2 vienībās 27 ha kopplatībā, Čuhnovas foļvarku 3 vienībās 47 ha kopplatībā un Zaķu foļvarku 8 vienībās 103 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIX.|37 004}}</ref>

[[1920. gada zemes reforma]]s laikā Rundēnu muižu (”Rundany”) sadalīja 64 vienībās 842 ha kopplatībā, Viktorinavas muižu 25 vienībās 190 ha kopplatībā, Bišumuižu (”Slobodka”) 7 vienībās 44 ha kopplatībā, bet Zuranpoles foļvarku (pusmuižu) sadalīja 9 vienībās 110 ha kopplatībā, Lielās Kriņņicas foļvarku 8 vienībās 103 ha kopplatībā, Mazās Kriņņicas foļvarku 2 vienībās 27 ha kopplatībā, Čuhnovas foļvarku 3 vienībās 47 ha kopplatībā un Zaķu foļvarku 8 vienībās 103 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIX.|37 004}}</ref>

Līdz mūsu dienām saglabājusies Pakalnu muižas kungu māja, kas atrodas privātīpašumā. Māja izpildīta [[neoromantika]]s arhitektūras stilā, 19. gadsimtā celta vienstāva ķieģeļu ēka ar asimetrisku jumta izbūvi. Mūsdienās Rundēnu muižas vietā atrodas skolas komplekss, bet ir saglabājās muižas [[parks]].

Līdz mūsu dienām saglabājusies Pakalnu muižas kungu māja, kas atrodas privātīpašumā. Māja izpildīta [[neoromantika]]s arhitektūras stilā, 19. gadsimtā celta vienstāva ķieģeļu ēka ar asimetrisku jumta izbūvi. Mūsdienās Rundēnu muižas vietā atrodas skolas komplekss, bet ir saglabājās muižas [[parks]].

[[Attēls:Pakalnu dzirnavas.jpg|200px|thumbnail|right|Ap 1890.gadu celtās, bijušās Pakalnu pusmuižas, holandiešu tipa vējdzirnavas [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]].]]

[[Attēls:Pakalnu dzirnavas.jpg|200px|thumbnail|right|Ap 1890.gadu celtās, bijušās Pakalnu pusmuižas, holandiešu tipa vējdzirnavas [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]].]]

Līdz 1938. gadam pagasta teritorijā bija vairākas skolas: Ruļevā, Drozdovkā, Rudzīšos, Pakalnos, Vertulovā un pašos Rundēnos. 1939. gadā bija uzcelta Rundēnu vidusskola. 1920.-30. gados tika izveidotas krājaizdevu, lopkopības pārraudzības, lauksaimniecības biedrības. Darbojās divas dzirnavas, pienotava, 12 pārtikas preču tirgotavas, divas maizes tirgotavas, vīna un degvīna, manufaktūras un ādas tirgotava.

Līdz 1938. gadam pagasta teritorijā bija vairākas skolas: Ruļevā, Drozdovkā, Rudzīšos, Pakalnos, Vertulovā un pašos Rundēnos. 1939. gadā bija uzcelta Rundēnu vidusskola. 1920.-30. gados tika izveidotas krājaizdevu, lopkopības pārraudzības, lauksaimniecības biedrības. Darbojās divas dzirnavas, pienotava, 12 pārtikas preču tirgotavas, divas maizes tirgotavas, vīna un degvīna, manufaktūras un ādas tirgotava.

1935. gadā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] Rundēnu pagasta platība bija 89,7 km² un tajā dzīvoja 4261 iedzīvotājs.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Pakalņu ciems|Pakalņu]], [[Ruļevas ciems|Ruļevas]], Rundēnu un [[Vertulovas ciems|Vertulovas]] [[ciema padome]]s. ”’Rundēnu ciems”’ ietilpis [[Zilupes rajons|Zilupes]] (1949-1959) un [[Ludzas rajons|Ludzas]] (pēc 1959. g.) rajonos. 1954. gadā Rundēnu ciemam pievienoja likvidēto [[Cucuru ciems|Cucuru ciemu]], 1960. gadā – likvidēto Vertulovas ciemu, bet [[kolhozs|kolhoza]] «Maija rīts» teritoriju pievienoja [[lauderu ciems|Lauderu ciemam]]. 1975. gadā Rundēnu ciemam pievienoja likvidēto [[Lūrupu ciems|Lūrupu ciemu]], 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja [[Kaunatas ciems|Kaunatas ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Padomju laikā zemi apsaimniekoja padomju saimniecība «Rundēni», kas bija lielākā saimniecība Ludzas rajonā.<ref>[http://www.ludzasbiblio.lv/mod.php?name=dbn_lv&go=showcat&cid=23, Bibliotēka, www.ludzasbiblio.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rencēnu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].

1935. gadā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] Rundēnu pagasta platība bija 89,7 km² un tajā dzīvoja 4261 iedzīvotājs.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Pakalņu ciems|Pakalņu]], [[Ruļevas ciems|Ruļevas]], Rundēnu un [[Vertulovas ciems|Vertulovas]] [[ciema padome]]s. ”’Rundēnu ciems”’ ietilpis [[Zilupes rajons|Zilupes]] (1949-1959) un [[Ludzas rajons|Ludzas]] (1959-2009) rajonos. 1954. gadā Rundēnu ciemam pievienoja likvidēto [[Cucuru ciems|Cucuru ciemu]], 1960. gadā – likvidēto Vertulovas ciemu, bet [[kolhozs|kolhoza]] «Maija rīts» teritoriju pievienoja [[lauderu ciems|Lauderu ciemam]]. 1975. gadā Rundēnu ciemam pievienoja likvidēto [[Lūrupu ciems|Lūrupu ciemu]], 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja [[Kaunatas ciems|Kaunatas ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Padomju laikā zemi apsaimniekoja padomju saimniecība «Rundēni», kas bija lielākā saimniecība Ludzas rajonā.<ref>[http://www.ludzasbiblio.lv/mod.php?name=dbn_lv&go=showcat&cid=23, Bibliotēka, www.ludzasbiblio.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rencēnu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].

=== Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ===

=== Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ===