Mērdzenes pagasts

== Vēsture ==

== Vēsture ==

[[Mihalova (Mērdzenes pagasts)|Mihalova]] (Mikalava) izveidojās kā amatniecības un tirdzniecības centrs pie Ludzas—Kārsavas lielceļa. 18. gadsimtā Mihalovas muiža bija viena no lielākajām [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]], muižai piederēja 218 zemnieku sētas. Līdz 19. gadsimta beigām Vecpiragovas sādžā darbojās Kiliša ūdensdzirnavas, bet Mihalovā darbojās ūdensdzirnavas „Gulbīši” (no 1912. gada līdz pat [[1950. gadi]]em), Pudinovā — ūdensdzirnavas „Slūžas” (no 1919. gada līdz 1945. gadam). Dzirnavās mala graudus, kārsa vilnu un vēla vadmalu. „Slūžās” darbojās arī kalve un kuļmašīna.

[[1920. gada zemes reforma]]s laikā Pušmucavas muižu (”Poszmucow”) sadalīja 78 vienībās 1070 ha kopplatībā, bet Stiglavas, Mikalavas un Morozovas meža novadus 770 vienībās 5788 ha kopplatībā. Mikalavas pareizticīgo baznīcas zemi sadalīja 5 vienībās 67 ha kopplatībā, Goliševas pareizticīgo baznīcas zemi sadalīja 8 vienībās 76 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIV.|26 683}}</ref>

Kādreiz tagadējā pagasta teritorijā ir pastāvējušas divas lielas muižas — Mihalovas un Stiglovas. [[Mihalova (Mērdzenes pagasts)|Mihalova]] izveidojās par nozīmīgu amatniecības centru, kas attīstījās arī kā tirdzniecības centrs pie Ludzas—Kārsavas lielceļa.

1925. gadā ”’Mihalovas pagastu”’ pārdēvēja par Mērdzenes pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref>

18. gadsimtā Mihalovas muiža bija viena no lielākajām [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]], muižai piederēja 218 zemnieku sētas. Muižu zeme agrārās reformas laikā sadalīta. Līdz 19. gadsimta beigām Vecpiragovas sādžā darbojās Kiliša ūdensdzirnavas. Pagastā 1908. gada 13. februārī dzimis [[čekists]] [[Alfons Noviks]]. No 1912. gada līdz pat 20. gadsimta 50. gadiem Mihalovā darbojās ūdensdzirnavas „Gulbīši”, Pudinovā no 1919. gada līdz 1945. gadam — ūdensdzirnavas „Slūžas”. Abās dzirnavās malti graudi, kārsta vilna un velta vadmala. „Slūžās” darbojās arī kalve un kuļmašīna. 1925. gadā ”’Mihalovas pagasts”’ tika pārdēvēts par Mērdzenes pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref>

1935. gadā Mērdzenes pagasta platība bija 321,1 km² un tajā reģistrētas 2278 zemnieku saimniecības. Visvairāk tajās audzēja rudzus, miežus, auzas, linus un kartupeļus. 1945. gadā pagastā izveidoja [[Blontu ciems|Blontu]], [[Degļevas ciems|Degļevas]], [[Goliševas ciems|Goliševas]], [[Lapatinsku ciems|Lapatinsku]], Mērdzenes, [[Mežernieku ciems|Mežernieku]], [[Pušmucovas ciems|Pušmucovas]] un [[Stiglovas ciems|Stiglovas]] [[ciema padome]]s, bet 1949. gadā pagastu likvidēja.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1954. gadā Mērdzenes ciemam pievienoja Lapatinsku un Stiglovas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Kārsavas novads|Kārsavas novadā]]. 2021. gadā Kārsavas novadu iekļāva [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].

1935. gadā Mērdzenes pagasta platība bija 321,1 km² un tajā reģistrētas 2278 zemnieku saimniecības. Visvairāk tajās audzēja rudzus, miežus, auzas, linus un kartupeļus. 1945. gadā pagastā izveidoja [[Blontu ciems|Blontu]], [[Degļevas ciems|Degļevas]], [[Goliševas ciems|Goliševas]], [[Lapatinsku ciems|Lapatinsku]], Mērdzenes, [[Mežernieku ciems|Mežernieku]], [[Pušmucovas ciems|Pušmucovas]] un [[Stiglovas ciems|Stiglovas]] [[ciema padome]]s, bet 1949. gadā pagastu likvidēja.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1954. gadā Mērdzenes ciemam pievienoja Lapatinsku un Stiglovas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Kārsavas novads|Kārsavas novadā]]. 2021. gadā Kārsavas novadu iekļāva [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].