Glezniecība

Žanrs ir [[māksla|mākslā]] vēsturiski izveidojusies [[daiļrade]]s forma, kas raksturo katra mākslas veida savdabīgās [[kompozīcija]]s [[struktūra]]s. Glezniecībā žanrus var iedalīt divējādi, tas ir, pēc tās [[saturs|satura]] un attēlojamā [[objekts|objekta]].

Žanrs ir [[māksla|mākslā]] vēsturiski izveidojusies [[daiļrade]]s forma, kas raksturo katra mākslas veida savdabīgās [[kompozīcija]]s [[struktūra]]s. Glezniecībā žanrus var iedalīt divējādi, tas ir, pēc tās [[saturs|satura]] un attēlojamā [[objekts|objekta]].

Ar glezniecības žanriem pēc satura tiek saprasti tādi žanru veidi kā [[sadzīves žanrs|sadzīves]], kas iekļauj sevī sadzīves glezniecību, [[klusā daba|kluso dabu]], [[akts|aktus]], [[ainava (žanrs)|ainavas]], [[portrets|portretus]] un citus tiem līdzīgus; [[vēsturiskais žanrs|vēsturiskais]], ar ko saprot vēsturisku, dokumentālu, batālu glezniecību un uzskaitītajiem līdzīgus; [[kults|kulta]] žanrs, kas sevī ietver [[mitoloģija|mitoloģisko]] un [[reliģija|reliģiozo]] glezniecību; [[animālija|animālistiskais]], [[arhitektūra]]s, dekoratīvais, ar to saprotot dekoratīvo, monumentālo, [[alegorija|alegorisko]] glezniecību un līdzīgus un, visbeidzot, [[abstrakcija|abstraktais]] žanrs.

Glezniecības žanrus pēc satura iedala [[sadzīves žanrs|sadzīves]] glezniecībā, [[klusā daba|klusajā dabā]], [[akts|aktos]], [[ainava (žanrs)|ainavās]], [[portrets|portretos]], [[vēsturiskais žanrs|vēsturiskajos]] (vēsturiskā, dokumentālā, batālā glezniecība), [[kults|kulta]] žanros ([[mitoloģija|mitoloģiskā]] un [[reliģija|reliģiskā]] glezniecība), [[animālija|animālistiskajos]], [[arhitektūra]]s, dekoratīvajos (dekoratīvā, monumentālā, [[alegorija|alegoriskā]] glezniecība) [[abstrakcija|abstraktajā]] žanrā.

Tā kā tēlotājmākslā žanru [[sistēma|sistēmu]] nosaka attēlojamais objekts, tad arī glezniecības žanri ir aplūkojami un izdalāmi atkarībā no objekta, kas ir attēlots un redzams. Pēc šī iedalījuma pastāv šādi glezniecības žanri: ainava, kas atkarībā no vietas, kas ir darbā attēlota, var būt [[lauki|lauku]] ainava, [[pilsēta]]s ainava, rūpnieciskā ainava vai [[jūra]]s ainava, kurai tiek lietots apzīmējums ”marīna”. Cits žanra veids ir [[portrets]], kas, ņemot vērā nosacījumu, tas ir, attēloto personu skaitu, paša vai citu personu atainojumu gleznā, var būt pašportrets, portrets, dubultportrets, kā arī grupas portrets. Vēl cits žanra veids ir [[klusā daba]], kas ir nedzīvās dabas, sadzīves priekšmetu vai [[medības|medību]] [[trofeja|trofeju]] atspoguļojums. Vēl viens žanra veids ir [[figurālā kompozīcija]], kas izpaužas sakrālajā attēlojumā (reliģisks motīvs), mitoloģiskajā attēlojumā ([[mīts|mītu]], [[leģenda|leģendu]] un [[teika|teiku]] [[motīvs]]), [[batālais žanrs|batāliju]] attēlojumā ([[kauja]]s ainu motīvs), animālistiskajā attēlojumā ([[dzīvnieks|dzīvnieku]] motīvs), tematiskajā attēlojumā (sadzīves un vēsturisks motīvs). Kā vēl divi atšķirīgi žanri ir minami [[akts]], respektīvi, kaila cilvēka attēlojums un [[analītika|analītiskais]] žanrs.

Tā kā tēlotājmākslā žanru [[sistēma|sistēmu]] nosaka attēlojamais objekts, tad arī glezniecības žanri ir aplūkojami un izdalāmi atkarībā no objekta, kas ir attēlots un redzams. Pēc šī iedalījuma pastāv šādi glezniecības žanri: ainava, kas atkarībā no vietas, kas ir darbā attēlota, var būt [[lauki|lauku]] ainava, [[pilsēta]]s ainava, rūpnieciskā ainava vai [[jūra]]s ainava, kurai tiek lietots apzīmējums ”marīna”. Cits žanra veids ir [[portrets]], kas, ņemot vērā nosacījumu, tas ir, attēloto personu skaitu, paša vai citu personu atainojumu gleznā, var būt pašportrets, portrets, dubultportrets, kā arī grupas portrets. Vēl cits žanra veids ir [[klusā daba]], kas ir nedzīvās dabas, sadzīves priekšmetu vai [[medības|medību]] [[trofeja|trofeju]] atspoguļojums. Vēl viens žanra veids ir [[figurālā kompozīcija]], kas izpaužas sakrālajā attēlojumā (reliģisks motīvs), mitoloģiskajā attēlojumā ([[mīts|mītu]], [[leģenda|leģendu]] un [[teika|teiku]] [[motīvs]]), [[batālais žanrs|batāliju]] attēlojumā ([[kauja]]s ainu motīvs), animālistiskajā attēlojumā ([[dzīvnieks|dzīvnieku]] motīvs), tematiskajā attēlojumā (sadzīves un vēsturisks motīvs). Kā vēl divi atšķirīgi žanri ir minami [[akts]], respektīvi, kaila cilvēka attēlojums un [[analītika|analītiskais]] žanrs.