jauna lapa
Jauna lapa
| platums =
| vārds = Jēkabs Ruškevics
| vārds_orig =
| attēls = Jēkabs Ruškevics.jpg
| att_izmērs = 140px
| att_nosaukums = [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] ģenerāļa formas tērpā
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1883
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 9
| dz_vieta = [[Jaunsvirlaukas pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt =
| m_gads = 1942
| m_mēnesis = 8
| m_diena = 29
| m_vieta = [[Usoļlags]], {{URS}}
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| piezīmes =
| kategorijas =
| citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]]
| dienesta_laiks = 1904—1918<br />1918—1938
| valsts = [[Attēls:Flag of Russia.svg|20px]] [[Krievijas impērija]]<br />{{LAT}}
| struktūra = sauszemes bruņotie spēki
| vienība =
| komandēja =
| kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br /> [[Latvijas Brīvības cīņas]]
| apbalvojumi =
| izglītība =
| cits_darbs =
}}
}}”’Jēkabs Ruškevics”’ (1883—1942) bija latviešu virsnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] Tehniskās pārvaldes, vēlāk Apgādes pārvaldes priekšnieks, [[ģenerālis]] (1925).
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1883. gada 9. februārī [[Jaunsvirlaukas pagasts|Jaunsvirlaukas pagasta]] Cēlāju mājās. Mācījās [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagasta]] skolā, [[Jelgavas Aleksandra pilsētas skola|Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā]], tad [[Bauskas pilsētas skola|Bauskas pilsētas skolā]]. Līdz 1904. gadam J. Ruškevics strādāja Rīgas Pasta–telegrāfa pārvaldē un bija atturības biedrības “Auseklis” valdes loceklis. Pēc mācībām [[Viļņas junkurskola|Viļņas junkurskolā]] (1904-1906) J. Ruškevics dienēja [[Varšava]]s cietokšņa kājnieku pulkā, vēlāk Varšavas cietokšņa artilērijas daļā. No 1911. līdz 1914. gadam poručiks Ruškevics studēja Artilērijas akadēmijā Pēterburgā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, J. Ruškevicu pārcēla uz Petrogradas Pētera Lielā arsenālu, kur viņš kļuva par konstruktoru daļas pārzini un uzdienējās līdz apakšpulkveža pakāpei (1917).
1918. gadā J. Ruškevics atvaļināja no dienesta Krievijas armijā un un atgriezās Latvijā. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 18. novembrī viņš iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos pulkveža-leitnanta dienesta pakāpē. 11. decembrī J. Ruškevicu iecēla par Artilērijas daļas priekšnieku. 1919. gada 2. janvārī J. Ruškevics kopā ar Apsardzības ministriju devās uz Liepāju, kur atvaļinājās, bet 16. jūlijā J. Ruškevicu atkārtoti ieskaitīja Latvijas armijā kā artilērijas apgādības priekšnieku. Viņš vadīja gan artilērijas vienību formēšanu armijā, gan to apmācības. 1920. gada 8. martā J. Ruškevicu iecēla par Galvenās artilērijas pārvaldes priekšnieka palīgu un aprīlī paaugstināja pulkveža dienesta pakāpē.
19120. gada augustā pulkvedis J. Ruškevics kļuva par armijas Artilērijas un tehniskās apgādības pārvaldes priekšnieku, decembrī – par Tehniskās pārvaldes priekšnieku, bet 1922. gada janvārī par Bruņošanās pārvaldes priekšnieku. 1925. gadā J. Ruškevicu paaugstināja par ģenerāli un no 1933. līdz 1938. gadam viņš vadīja Apgādes pārvaldi.
1938. gada jūlijā J. Ruškevics atvaļinājās no dienesta un pārcēlās uz savu lauku īpašumu [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] Pamūšās.
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]]s [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnija deportācijas]] laikā J. Ruškevicu apcietināja un izsūtīja uz Soļikamskas soda nometni Krievijā, kur viņš mira 1942. gada 29. augustā.
== Apbalvojumi ==
Savas militārās karjeras laikā J. Ruškevics saņēma Latvijas 1., 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni; Igaunijas 1. šķiras 2. pakāpes Brīvības krustu; Krievijas 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni un 3. šķiras Sv. Annas ordeni, kā arī vairākus augstus Čehoslovākijas, Somijas un Lietuvas apbalvojumus.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Ruškevics, Jēkabs}}
[[Kategorija:Latvijas ģenerāļi]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]
[[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]]