← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 21. decembris, plkst. 20.20 | ||
25. rindiņa: | 25. rindiņa: | ||
| designation =
|
| designation =
|
||
}}
|
}}
|
||
”’Brakara Augusta”’ ({{val|la|Bracara Augusta}}) ir sena [[Romieši|romiešu]] pilsēta [[Portugāle|Portugālē]], valsts ziemeļu daļā, kas [[Romas impērija]]s laikā atradās [[Tarrakonas Spānija]]s provincē. Tas bija viens no sešiem Tarrakonas Spānijas tiesu apgabalu centriem. Pēc [[Diokletiāns|
|
”’Brakara Augusta”’ ({{val|la|Bracara Augusta}}) ir sena [[Romieši|romiešu]] pilsēta [[Portugāle|Portugālē]], valsts ziemeļu daļā, kas [[Romas impērija]]s laikā atradās [[Tarrakonas Spānija]]s provincē. Tas bija viens no sešiem Tarrakonas Spānijas tiesu apgabalu centriem. Pēc [[Diokletiāns|Diokletiāna]] reformas tā bija [[Galēkija]]s ({{val|la|Gallaecia}}) provinces galvaspilsēta. Mūsdienās šī pilsēta saucas [[Braga]].
|
||
== Vēsture ==
|
== Vēsture ==
|
||
Pilsētu dibināja imperators [[Augusts Oktaviāns|Augusts]], domājams, 16. gadā pr.Kr.<ref>Esteves, Alexandra, “Entre a pobreza e a marginalidade: mendigos e vagabundos no Alto Minho de oitocentos”, in Interconexões-Revista de Ciências Sociais, vol. 1, n.º 1, 2013. 13.lpp.</ref> iepriekšējās [[ķeltibēri|ķeltibēru]] pilsētas vietā, kad reģions bija galīgi nomierinājies pēc romiešu invāzijas. Sākotnēji Brakara tika iekļauta Transdūrijas pagaidu reģionā, bet pēc tam Tarrakonas Spānijā.
|
Pilsētu dibināja imperators [[Augusts Oktaviāns|Augusts]], domājams, 16. gadā pr.Kr.<ref>Esteves, Alexandra, “Entre a pobreza e a marginalidade: mendigos e vagabundos no Alto Minho de oitocentos”, in Interconexões-Revista de Ciências Sociais, vol. 1, n.º 1, 2013. 13.lpp.</ref> iepriekšējās [[ķeltibēri|ķeltibēru]] pilsētas vietā, kad reģions bija galīgi nomierinājies pēc romiešu invāzijas. Sākotnēji Brakara tika iekļauta Transdūrijas pagaidu reģionā, bet pēc tam Tarrakonas Spānijā.
|
||
Pēc dažiem avotiem ([[Plīnijs Vecākais|Plīnijs]] un [[Ptolemajs]])
|
Pēc dažiem avotiem ([[Plīnijs Vecākais|Plīnijs]] un [[Ptolemajs]]) sākotnēji tā bija [[brakari|brakaru]] [[Ķelti|ķeltu]] cilts galvaspilsēta, no kuras Brakara Augusta ieguva savu vēlāko nosaukumu.
|
||
[[Flāviji|Flāviju]] valdīšanas periodā Brakara Augusta ieguva municipālo statusu un kļuva par konventa rezidences vietu, kuram deva savu nosaukumu – ”Conventus Bracarensis”, un kas pildīja administratīvās funkcijas plašā teritorijā.
|
[[Flāviji|Flāviju]] valdīšanas periodā Brakara Augusta ieguva municipālo statusu un kļuva par konventa rezidences vietu, kuram deva savu nosaukumu – ”Conventus Bracarensis”, un kas pildīja administratīvās funkcijas plašā teritorijā.
|
||
47. rindiņa: | 47. rindiņa: | ||
== Apbūve ==
|
== Apbūve ==
|
||
[[Attēls:Fonte do Ídolo (1).jpg|thumb|left|320px|”Fonte do Ídolo” svētavota kompleksa paliekas.]]
|
[[Attēls:Fonte do Ídolo (1).jpg|thumb|left|320px|”Fonte do Ídolo” svētavota kompleksa paliekas.]]
|
||
Pilsēta celta pēc šaha plānojuma. Apbūves saliņām bija kvadrātveida forma 44,4 metri garumā, kas atbilst apmēram 120 romiešu pēdām. Taču šis plānojums netika realizēts konsekventi. Vairākām ielām, vismaz no vienas puses, bija uzcelti [[Portiks|portiki]]. Pilsētas senākās daļas
|
Pilsēta celta pēc šaha galdiņa plānojuma. Apbūves saliņām bija kvadrātveida forma 44,4 metri garumā, kas atbilst apmēram 120 romiešu pēdām. Taču šis plānojums netika realizēts konsekventi. Vairākām ielām, vismaz no vienas puses, bija uzcelti [[Portiks|portiki]]. Pilsētas senākās daļas tika atrastas ”Alto of Cividade”, pilsētas augstākajā punktā. Pilsēta vēl vairāk paplašinājās [[Jūliji|Jūliju]]-[[Klaudiji|Klaudiju]] valdīšanas laikā.
|
||
Tikai nedaudzas sabiedriskās ēkas bija droši konstatētas. [[Romiešu teātris|Teātra]] paliekas bija atrastas pilsētas rietumu daļā. Blakus tam bija iespējams atrakt labi saglabājušās [[romiešu termas]]. Abas šīs celtnes ir attiecināmas uz 2. gadsimta sākumu.
|
Tikai nedaudzas sabiedriskās ēkas bija droši konstatētas. [[Romiešu teātris|Teātra]] paliekas bija atrastas pilsētas rietumu daļā. Blakus tam bija iespējams atrakt labi saglabājušās [[romiešu termas]]. Abas šīs celtnes ir attiecināmas uz 2. gadsimta sākumu.
|
もっと詳しく