Variācijas
← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 23. novembris, plkst. 00.38 | ||
33. rindiņa: | 33. rindiņa: | ||
Neapoliešu valoda ir [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]] saimes romāņu grupas valoda. Tā attīstījusies no latīņu valodas un saņēmusi substrātu no [[Osku valoda|osku]], [[Umbru valoda|umbru]] un [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] valodām, kuras tika runātas [[Apenīnu pussala]]s dienvidos pirms [[romanizācija]]s. Senākā liecība par neapoliešu valodu, Kampānijas plāksnes, tiek datētas ar m.ē. 960. gadu, un to saturs ir sekojošs:<blockquote>””Sao ko kelle terre, per kelle fini que ki contene, trenta anni le possette parte Sancti Benedicti””</blockquote>Teksts liecina par daļēju latīņu valodas [[Ģenitīvs|ģenitīva]] (”Sancti Benedicti”) saglabāšanos vēl līdz šim laikam (mūsdienu neapoliešu valodā nav locījumu, to funkciju aizstāj [[Prievārds|prievārdi]]), kā arī par iespējamu grieķu valodas ietekmi rakstības veidošanā — burta ”k” lietojums ir vēsturiski visai netipisks romāņu valodu pierakstā.
|
Neapoliešu valoda ir [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]] saimes romāņu grupas valoda. Tā attīstījusies no latīņu valodas un saņēmusi substrātu no [[Osku valoda|osku]], [[Umbru valoda|umbru]] un [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] valodām, kuras tika runātas [[Apenīnu pussala]]s dienvidos pirms [[romanizācija]]s. Senākā liecība par neapoliešu valodu, Kampānijas plāksnes, tiek datētas ar m.ē. 960. gadu, un to saturs ir sekojošs:<blockquote>””Sao ko kelle terre, per kelle fini que ki contene, trenta anni le possette parte Sancti Benedicti””</blockquote>Teksts liecina par daļēju latīņu valodas [[Ģenitīvs|ģenitīva]] (”Sancti Benedicti”) saglabāšanos vēl līdz šim laikam (mūsdienu neapoliešu valodā nav locījumu, to funkciju aizstāj [[Prievārds|prievārdi]]), kā arī par iespējamu grieķu valodas ietekmi rakstības veidošanā — burta ”k” lietojums ir vēsturiski visai netipisks romāņu valodu pierakstā.
|
||
1305. gadā Dante saraksta ”De vulgari eloquentia”, kurā apraksta dažādās Apenīnu pussalā runātās valodas, un neapoliešu valoda tiek saukta par apūliešu valodu — visticamāk, tāpēc, ka tolaik ietekmīgākā valsts pussalas dienvidos bija [[Apūlijas un Kalabrijas hercogiste]]. [[Neapoles karaliste]], kura šīs valodas “epicentru” pārnesa uz [[Neapole|Neapoli]], rodas tikai 1302. gadā. 1339. gadā top [[Džovanni Bokačo]] darbs ”Epistola napoletana j”eb “Neapoles vēstule”, pirmais prozas darbs Apenīnu pussalā, kas sarakstīts valodā, kas nav ne latīņu, ne [[Itāļu valoda|toskāniešu]] (tolaik prestiža valoda, kura vēlāk kļūst par mūsdienu itāļu valodu).<blockquote>””Faccimote adunqua, caro fratiello, a saperi, che lo primo juorno de sto mese de Deciembro Machinti filliao, e appe uno biello figlio masculo, cha Dio nce lo garde, e li dea bita a tiempo, e a biegli anni.””<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.wikisource.org/wiki/Lettere_volgari/Lettera_VII|title=Lettere volgari/Lettera VII – Wikisource|website=it.wikisource.org|access-date=2021-11-21|language=it}}</ref>
|
1305. gadā Dante saraksta ”De vulgari eloquentia”, kurā apraksta dažādās Apenīnu pussalā runātās valodas, un neapoliešu valoda tiek saukta par apūliešu valodu — visticamāk, tāpēc, ka tolaik ietekmīgākā valsts pussalas dienvidos bija [[Apūlijas un Kalabrijas hercogiste]]. [[Neapoles karaliste]], kura šīs valodas “epicentru” pārnesa uz [[Neapole|Neapoli]], rodas tikai 1302. gadā. 1339. gadā top [[Džovanni Bokačo]] darbs ”Epistola napoletana j”eb “Neapoles vēstule”, pirmais prozas darbs Apenīnu pussalā, kas sarakstīts valodā, kas nav ne latīņu, ne [[Itāļu valoda|toskāniešu]] (tolaik prestiža valoda, kura vēlāk kļūst par mūsdienu itāļu valodu).<blockquote>””Faccimote adunqua, caro fratiello, a saperi, che lo primo juorno de sto mese de Deciembro Machinti filliao, e appe uno biello figlio masculo, cha Dio nce lo garde, e li dea bita a tiempo, e a biegli anni.””<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.wikisource.org/wiki/Lettere_volgari/Lettera_VII|title=Lettere volgari/Lettera VII – Wikisource|website=it.wikisource.org|access-date=2021-11-21|language=it}}</ref>
|
||
Džovanni Bokačo, ”Epistola napoletana” </blockquote>Mūsdienu neapoliešu valodā noteiktie artikuli ir ”o, a,” un ”é”<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Il dialetto napoletano: appunti di grafia e grammatica|last=Argenziano|first=Salvatore|url=http://www.vesuvioweb.com/it/wp-content/uploads/Salvatore-Argenziano-Grafia-e-Grammatica-Napoletana-vesuvioweb-2018.pdf}}</ref>”,” taču šis teksts liecina, ka tā tapšanas brīdī noteiktie artikuli bijuši respektīvi ”lo, la un li.”
|
Džovanni Bokačo, ”Epistola napoletana” </blockquote>Mūsdienu neapoliešu valodā noteiktie artikuli ir ”o, a,” un ”é”<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Il dialetto napoletano: appunti di grafia e grammatica|last=Argenziano|first=Salvatore|url=http://www.vesuvioweb.com/it/wp-content/uploads/Salvatore-Argenziano-Grafia-e-Grammatica-Napoletana-vesuvioweb-2018.pdf}}</ref>”,” taču šis teksts liecina, ka tā tapšanas brīdī noteiktie artikuli bijuši respektīvi ”lo, la un li.”
|
||
42. rindiņa: | 42. rindiņa: | ||
== Variācijas ==
|
== Variācijas ==
|
||
Neapoliešu valodai ir relatīvi plašs izplatības areāls, kas sekmējis dažādu dialektu un [[Izloksne|izlokšņu]] rašanos konkrētos reģionos. Valodai ir sekojoši dialekti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20121003072247/http://www.italica.rai.it/principali/lingua/bruni/mappe/flash/regionalok.htm|title=La Carta dei Dialetti d’Italia|website=web.archive.org|access-date=2020-03-28|date=2012-10-03}}</ref>:
|
Neapoliešu valodai ir relatīvi plašs izplatības areāls, kas sekmējis dažādu [[Dialekts|dialektu]] un [[Izloksne|izlokšņu]] rašanos konkrētos reģionos. Valodai ir sekojoši dialekti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20121003072247/http://www.italica.rai.it/principali/lingua/bruni/mappe/flash/regionalok.htm|title=La Carta dei Dialetti d’Italia|website=web.archive.org|access-date=2020-03-28|date=2012-10-03}}</ref>:
|
||
* Abruco dialekts;
|
* Abruco dialekts;
|
||
58. rindiņa: | 58. rindiņa: | ||
=== Molizes dialekts ===
|
=== Molizes dialekts ===
|
||
Dialekta izplatības areāls sakrīt aptuveni ar reģiona robežu. Biologs Džuzepe Altobello savas dzīves laikā sarakstījis vairākus dzejoļu krājumus Molizes dialektā, pazīstams ir 1917. gadā sarakstītais dzejoļu krājums ”Da lu fronte”. Molizē ir vēsturiskas [[Albāņu valoda|albāņu]] un [[Horvātu valoda|horvātu]] valodās runājošo kopienas, kuru runa, iespējams, ietekmējusi Molizes dialekta leksiku.
|
Dialekta izplatības areāls sakrīt aptuveni ar reģiona robežu. Biologs Džuzepe Altobello savas dzīves laikā sarakstījis vairākus dzejoļu krājumus Molizes dialektā, pazīstams ir 1917. gadā sarakstītais dzejoļu krājums ”Da lu fronte”. Molizē ir vēsturiskas [[Albāņu valoda|albāņu]] un [[Horvātu valoda|horvātu]] valodās runājošo kopienas, kuru runa, iespējams, ietekmējusi Molizes dialekta leksiku.
|
||
=== Daunijas dialekts ===
|
|||
Runāts Apūlijas reģiona ziemeļos [[Apūlijas plato]] un [[Gargāno pussala|Gargāno pussalas]] teritorijā, tā izplatības robeža aptuveni sakrīt ar bijušo Kapitanatas reģionu, mūsdienu [[Fodžas province|Fodžas provinci]]. Dialektam raksturīgi vairāki aizguvumi no [[Arābu valoda|arābu]] valodas, kas vietējā runā ienākuši Sicīlijas emirāta pastāvēšanas laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=La memoria delle parole. Apulia: Storia Lingua e Poesia|last=Granatiero|first=F.|publisher=Grenzi|year=2004|location=Foggia}}</ref> Savdabīga ir Daunijas dienvidu daļā sastopamā skaņas [a] kļūšana par aizmugurējās rindas patskani [æ].
|
|||
=== Apūlijas dialekts ===
|
|||
Neapoles dialekta skaņai [lː] Apūlijas dialektā atbilst [[Balsīgums|balsīgais]] retrofleksa [[slēdzenis]] [ɖː], piemēram, vārdā ”acidde” [a’t̠ʃiɖːə] (neap. ”aucielle”), ar nozīmi “putns”. Apūlijas dialekts tiek runāts Apūlijas centrālajā daļā un Bazilikatas ziemeļaustrumos, reģiona administratīvo centru [[Matēra|Matēru]] ieskaitot. Tā izplatības areāla dienvidos, proti, ap [[Taranto]] un [[Ostuni]], veidojoties pārejai starp neapoliešu un sicīliešu valodām, sastopamas daudzas sicīliešu valodas [[Salento]] dialekta iezīmes.
|
|||
=== Lukānijas dialekts ===
|
|||
Runāts Bazilikatā un Kalabrijas ziemeļos, kur tas veido pārejas formu starp neapoliešu valodu un sicīliešu valodas kalabriešu dialektu.
|
|||
=== Kampānijas dialekts ===
|
|||
[[Attēls:Lazio meridionale dialetti.jpg|thumb|Robeža starp neapoliešu valodas un itāļu valodas vidus dialekta izplatības areāliem.]]
|
|||
Kampānijas dialekta izplatības areāls ir vislielākais starp neapoliešu valodas dialektiem. Kampānijas dialekts ir runāts arī Lacio austrumos [[Frozinones province|Frozinones provincē]], Fodžas provinces dienvidos, kā arī [[Tremītu salas|Tremītu salās]] Apūlijas ziemeļu krastos. Kampānijas dialekta, un līdz ar to neapoliešu valodas izplatības rietumu robeža atrodas Lacio reģionā, no [[Gaeta|Gaētas]] pilsētas dienvidos līdz robežai ar Abruco reģionu, šķērsojot Frozinoni.
|
|||
Reģiona tālākās dienvidu daļas iedzīvotāju runā sastopamas vairākas sicīliešu valodas iezīmes.
|
|||
Kampānijas dialekts ietver sevī Neapoles izloksni, kura ir vēsturiski visprestižākā no neapoliešu valodas variācijām, jo tajā sarakstīta lielākā daļa literāro darbu, kā arī tāpēc, ka Neapole ir lielākā Dienviditālijas pilsēta un bijusī Abu Sicīliju karalistes galvaspilsēta.
|
|||
[[Oksitānija|Oksitānijas]] pilsētā ”La Ciotat” dzīvo ievērojama Kampānijas dialektā runājoša kopiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.alcam.de/alcamframeset.htm|title=Benvenuti sul sito del Atlante Linguistico della Campania|website=www.alcam.de|access-date=2021-11-22}}</ref>
|
|||
== Ortogrāfija ==
|
== Ortogrāfija ==
|