Līdzstrāvas dzinējs

<math>M\sim \Phi I_e</math>,

<math>M\sim \Phi I_e</math>,

kur <math>\Phi</math> ir statora magnētiskā lauka plūsma. Šī momenta dēļ dzinēja rotors griežas ar noteiktu ātrumu (frekvenci).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Elektriskās mašīnas elektrotehnikas kursā|last=Priednieks|first=Ēriks|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|year=1992}}</ref>

kur <math>\Phi</math> ir statora magnētiskā lauka plūsma. Šī momenta dēļ dzinēja rotors griežas ar noteiktu ātrumu (frekvenci).

== Pašierosmes dzinējs ==

== Pašierosmes dzinējs ==

=== Paralēlās ierosmes dzinējs ===

=== Paralēlās ierosmes dzinējs ===

Paralēlās ierosmes līdzstrāvas dzinējam ierosmes ķēde, kurā ir [[reostats]] magnētiskās plūsmas regulēšanai, pieslēgta [[Virknes un paralēlais slēgums|paralēli]] enkura ķēdei.

Paralēlās jeb šunta ierosmes līdzstrāvas dzinējam ierosmes [[Elektriskā ķēde|ķēde]], kuras tinumam ir pretestība <math>R_{ie}</math> un kurā ir [[reostats]] <math>R_r</math> magnētiskās plūsmas regulēšanai, pieslēgta [[Virknes un paralēlais slēgums|paralēli]] enkura ķēdei, kurā ir palaišanas reostats <math>R_p</math>.

* Enkura ķēdes sprieguma vienādojums:

* Enkura ķēdes sprieguma vienādojums:

<math>U=E+(R_e+R_p)I_e</math>,

<math>U=E+(R_e+R_p)I_e</math>, kur <math>U</math> ir līdzstrāvas dzinēja enkura ķēdes spriegums, <math>E</math> ir enkurā inducētais pretEDS (pretelektrodzinējspēku tā sauc, jo dzinēja [[Elektriskā shēma|elektriskajā shēmā]] tā virziens ir pretējs strāvas virzienam — elektriskā enerģija tiek patērēta), <math>R_e</math> ir enkura [[Elektriskā pretestība|pretestība]], <math>I_e</math> — [[Strāvas stiprums|strāva]], <math>R_p</math> ir palaišanas reostata pretestība.

kur <math>U</math> ir līdzstrāvas dzinēja enkura ķēdes spriegums, <math>E</math> ir enkurā inducētais pretEDS (pretelektrodzinējspēku tā sauc, jo dzinēja [[Elektriskā shēma|elektriskajā shēmā]] tā virziens ir pretējs strāvas virzienam — elektriskā enerģija tiek patērēta), <math>R_e</math> ir enkura [[Elektriskā pretestība|pretestība]], <math>I_e</math> — [[Strāvas stiprums|strāva]], <math>R_p</math> ir palaišanas reostata pretestība.

* EDS vienādojums:

* EDS vienādojums:

<math>E=c_E\Phi n</math>,

<math>E=c_E\Phi n</math>, kur <math>c_E</math> ir no dzinēja izmēriem un konstrukcijas atkarīga [[Fizikāla konstante|konstante]], <math>\Phi</math> ir statora magnētiskā lauka plūsma, <math>n</math> ir rotora griešanās ātrums ([[apgriezieni minūtē]]).

kur <math>c_E</math> ir no dzinēja izmēriem un konstrukcijas atkarīga [[Fizikāla konstante|konstante]], <math>\Phi</math> ir statora magnētiskā lauka plūsma, <math>n</math> ir rotora griešanās ātrums ([[apgriezieni minūtē]]).

* [[Spēka moments|Momenta]] vienādojums:

* [[Spēka moments|Momenta]] vienādojums:

<math>M=c_M\Phi I_e</math>,

<math>M=c_M\Phi I_e</math>, kur <math>c_M</math> ir no dzinēja uzbūves atkarīga, no <math>c_E</math> atšķirīga konstante. Normālos apstākļos ierosmes strāvu nemaina, tāpēc nemainīga ir arī magnētiskā plūsma. Dzinēja strāvu nosaka slodzes moments (dzinējam slodze ir mehāniska), nevis palaišanas pretestība enkura ķēdē. Līdzstrāvas dzinēja griešanās virzienu iespējams mainīt, mainot strāvas virzienu enkura ķēdē vai ierosmes ķēdē.

kur <math>c_M</math> ir no dzinēja uzbūves atkarīga, no <math>c_E</math> atšķirīga konstante. Normālos apstākļos ierosmes strāvu nemaina, tāpēc nemainīga ir arī magnētiskā plūsma. Dzinēja strāvu nosaka slodzes moments (dzinējam slodze ir mehāniska), nevis palaišanas pretestība enkura ķēdē. Līdzstrāvas dzinēja griešanās virzienu iespējams mainīt, mainot strāvas virzienu enkura ķēdē vai ierosmes ķēdē.

* Strāvu vienādojums:

* Strāvu vienādojums:

<math>I=I_e</math>;

<math>I=I_e</math>; ierosmes strāva <math>I_{ie}</math> nav atkarīga no enkura strāvas <math>I_e</math>.

ierosmes strāva <math>I_{ie}</math> nav atkarīga no enkura strāvas <math>I_e</math>.

Mehāniskās raksturlīknes n=[[Funkcija|f]](M) iegūšanai izmanto formulu

<math>n=\frac{E}{c_E\Phi}=n_0-\frac{R_e+R_p}{c_Ec_M\Phi^2} M=\frac{U-I_e(R_e+R_p)}{c_E\Phi}</math>,

kur <math>n_0</math> ir tukšgaitas (<math>M=0</math>) ātrums. Mainot palaišanas pretestību, iegūst mehānisko raksturlīkņu saimi. Dabiskajā raksturlīknē (<math>R_p=0</math>), slodzi mainot no [[tukšgaitas]] līdz [[Nominālais režīms|nominālajam režīmam]], griešanās ātrums parasti samazinās par 2 . . . 8 %. Mākslīgajās raksturlīknēs (ar <math>R_p</math>) tukšgaitas režīma neizmainās, bet ātrums izteiktāk samazinās noslodzes dēļ.

=== Virknes ierosmes dzinējs ===

Virknes jeb sērijas ierosmes dzinēja ierosmes ķēde ar paralēli pieslēgtu regulēšanas reostatu <math>R_r</math> pieslēgta enkura ķēdei [[Virknes un paralēlais slēgums|virknē]]. Palaišanai un ātruma regulēšanai paredzēts palaišanas reostats <math>R_p</math>.

*Enkura ķēdes sprieguma vienādojums:

<math>U=E+(R_e+R_{ie}+R_p)I_e</math>,

kur <math>U</math> ir līdzstrāvas dzinēja enkura ķēdes spriegums, <math>E</math> ir enkurā inducētais pretEDS (pretelektrodzinējspēku tā sauc, jo dzinēja [[Elektriskā shēma|elektriskajā shēmā]] tā virziens ir pretējs strāvas virzienam — elektriskā enerģija tiek patērēta), <math>R_e</math> ir enkura [[Elektriskā pretestība|pretestība]], <math>I_e</math> — [[Strāvas stiprums|strāva]], <math>R_{ie}</math> ir ierosmes tinuma pretestība, <math>R_p</math> ir palaišanas reostata pretestība.

* EDS vienādojums:

<math>E=c_E\Phi n</math>,

kur <math>c_E</math> ir no dzinēja izmēriem un konstrukcijas atkarīga [[Fizikāla konstante|konstante]], <math>\Phi</math> ir statora magnētiskā lauka plūsma, <math>n</math> ir rotora griešanās ātrums ([[apgriezieni minūtē]]).

* [[Spēka moments|Momenta]] vienādojums:

<math>M=c_M\Phi I_e</math>,

kur <math>c_M</math> ir no dzinēja uzbūves atkarīga, no <math>c_E</math> atšķirīga konstante. Normālos apstākļos ierosmes strāvu nemaina, tāpēc nemainīga ir arī magnētiskā plūsma. Dzinēja strāvu nosaka slodzes moments (dzinējam slodze ir mehāniska), nevis palaišanas pretestība enkura ķēdē. Līdzstrāvas dzinēja griešanās virzienu iespējams mainīt, mainot strāvas virzienu enkura ķēdē vai ierosmes ķēdē.

* Strāvu vienādojums:

<math>I=I_e=I_{ie}</math>.

Mehāniskās raksturlīknes n=[[Funkcija|f]](M) vienādojums ir

<math>n=\frac{E}{c_E\Phi}=\frac{U-I_e(R_e+R_{ie}+R_p)}{c_E\Phi}</math>.

Šāda veida dzinējam magnētiskā plūsma nav konstanta, bet gan atkarīga no slodzes; enkura strāva nav [[Proporcija|proporcionāla]] momentam.

Tā kā virknes ierosmes dzinējiem ir liels palaišanas moments, tos izmanto elektrificētajā [[Transports|transportā]].

== Griešanās ātruma regulēšana ==

Mainot slodzes momentu, mainās rotora griešanās ātrums uz dotās mehāniskās raksturlīknes, bet regulēt rotācijas ātrumu nozīmē izmainīt mehānisko raksturlīkni. Regulēšanu var veikt šādos veidos:

* mainot palaišanas reostata pretestību <math>R_p</math>, šī metode ir netaupīga, tāpēc ka relatīvi lielas [[Jauda|jaudas]] ķēdē (līdzstrāvas dzinēja enkura ķēde ir tāda) reostats rada ievērojamus jaudas zudumus;

* mainot regulēšanas reostata pretestību <math>R_r</math>, kura ieslēgta ierosmes ķēdē ar relatīvi nelielu jaudu, var mainīt magnētisko plūsmu, šī metode ir taupīga;

* mainot enkura ķēdei pievadīto spriegumu, šī metode ir taupīga, taču tai nepieciešams atsevišķs līdzsprieguma avots ar maināmu spriegumu ([[līdzstrāvas ģenerators]] vai regulējams [[taisngriezis]]).

== Palaišana ==

Līdzstrāvas dzinēju nedrīkst palaist, tieši pieslēdzot tīklam. Enkura ķēdē palaišanas režīmam izvēlas tādu palaišanas reostata pretestību <math>R_p</math>, lai palaišanas strāva būtu lielāka par enkura nominālo strāvu ne vairāk kā divas trīs reizes (<math>I_p=2…3I_{eN}</math>). Dzinējam pakāpeniski uzņemot ātrumu, palaišanas reostata pretestību pamazām samazina līdz nullei.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Elektriskās mašīnas elektrotehnikas kursā|last=Priednieks|first=Ēriks|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|year=1992}}</ref>

== Atsauces ==

== Atsauces ==