Mikroorganismi

[[Attēls:Clostridium botulinum.jpg|thumbnail|235px|[[Klostrīdijas]] — [[botulisms|botulisma]] izraisītāji]]

[[Attēls:Clostridium botulinum.jpg|thumbnail|235px|[[Klostrīdijas]] — [[botulisms|botulisma]] izraisītāji]]

”’Mikroorganismi”’ ({{Val|el|μικρός}} ”(mikros)” — ‘mazs’ + ‘organismi’) jeb ”’mikrobi”’ vai ”’sīkbūtnes”'<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://termini.lza.lv/term.php?term=s%C4%ABkb%C5%ABtne&list=s%C4%ABkb%C5%ABtne&lang=LV | title= sīkbūtne | publisher= Akadēmiskā terminu datubāze | accessdate= 2020. gada 22. jūnijā}}</ref> ir tik ļoti mazi [[organisms|organismi]], ka tos nav iespējams saskatīt ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]], bet tikai ar [[mikroskops|mikroskopu]]. Mikroorganismi kļūst saredzami ar neapbruņotu aci tikai tad, ja tie ļoti savairojas, piemēram, [[raugs|raugi]] nefiltrētā [[alus|alū]], [[tējas sēne]] (kas patiesībā ir raugu un [[baktērijas|baktēriju]] simbiotiska sabiedrība, nevis atsevišķa sēņu suga) vai gļotu slānis uz kanalizācijas caurulēm. No šo būtņu mazajiem izmēriem arī cēlies to nosaukums. Ikdienas valodā tas ir sinonīms [[vienšūnas organisms|vienšūnas organismiem]]. Mikroorganismu pasaule ir ārkārtīgi daudzveidīgal. Pie tiem pieder [[baktērijas]], [[aktinomicētes]], mikroskopiskās [[sēnes]], mikroskopiskās [[aļģes]], [[vienšūņi]] un [[vīruss|vīrusi]].

”’Mikroorganismi”’ ({{Val|el|μικρός}} ”(mikros)” — ‘mazs’ + ‘organismi’) jeb ”’mikrobi”’ vai ”’sīkbūtnes”'<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://termini.lza.lv/term.php?term=s%C4%ABkb%C5%ABtne&list=s%C4%ABkb%C5%ABtne&lang=LV | title= sīkbūtne | publisher= Akadēmiskā terminu datubāze | accessdate= 2020. gada 22. jūnijā}}</ref> ir tik ļoti mazi [[organisms|organismi]], ka tos nav iespējams saskatīt ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]], bet tikai ar [[mikroskops|mikroskopu]]. Mikroorganismi kļūst saredzami ar neapbruņotu aci tikai tad, ja tie ļoti savairojas, piemēram, [[raugs|raugi]] nefiltrētā [[alus|alū]], [[tējas sēne]] (kas patiesībā ir raugu un [[baktērijas|baktēriju]] simbiotiska sabiedrība, nevis atsevišķa sēņu suga) vai gļotu slānis uz kanalizācijas caurulēm. No šo būtņu mazajiem izmēriem arī cēlies to nosaukums. Ikdienas valodā tas ir sinonīms [[vienšūnas organisms|vienšūnas organismiem]]. Mikroorganismu pasaule ir ārkārtīgi daudzveidīga. Pie tiem pieder [[baktērijas]], [[aktinomicētes]], mikroskopiskās [[sēnes]], mikroskopiskās [[aļģes]], [[vienšūņi]] un [[vīruss|vīrusi]].

Mikroorganismi dabā ir sastopami visur, tas ir, [[gaiss|gaisā]], [[ūdens|ūdenī]], [[augsne|augsnē]], [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermenī]] un citos [[organisms|organismos]]. Mikroorganismiem ir liela nozīme dabā. Tie piedalās vielu apritē, noārda sarežģītus ķīmiskos savienojumus, kas veidojas augu un dzīvnieku organismos, kā arī sintezē dažnedažādas vielas. Mikroorganismi ir nozīmīgi arī cilvēka [[uzturs|uztura]] veidošanā, piemēram, [[pienskābes baktērijas|pienskābes baktēriju]] darbības rezultātā veidojas skābie [[piena produkti]] kā [[rūgušpiens]], [[kefīrs]], [[siers]]. Arī dabas resursi kā [[akmeņogles]], [[nafta]], [[dabasgāze]] ir veidojušies mikroorganismu darbības rezultātā.

Mikroorganismi dabā ir sastopami visur, tas ir, [[gaiss|gaisā]], [[ūdens|ūdenī]], [[augsne|augsnē]], [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermenī]] un citos [[organisms|organismos]]. Mikroorganismiem ir liela nozīme dabā. Tie piedalās vielu apritē, noārda sarežģītus ķīmiskos savienojumus, kas veidojas augu un dzīvnieku organismos, kā arī sintezē dažnedažādas vielas. Mikroorganismi ir nozīmīgi arī cilvēka [[uzturs|uztura]] veidošanā, piemēram, [[pienskābes baktērijas|pienskābes baktēriju]] darbības rezultātā veidojas skābie [[piena produkti]] kā [[rūgušpiens]], [[kefīrs]], [[siers]]. Arī dabas resursi kā [[akmeņogles]], [[nafta]], [[dabasgāze]] ir veidojušies mikroorganismu darbības rezultātā.