もっと詳しく


← Senāka versija Versija, kas saglabāta 2021. gada 27. oktobris, plkst. 07.31
22. rindiņa: 22. rindiņa:
 
}}
 
}}
   
”’Pļavnieki”’ ir [[Rīgas pilsēta]]s apkaime [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], A daļā. Pļavnieki ir visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime. Tā robežojas ar [[Purvciems|Purvciema]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]], [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] un [[Dārzciems|Dārzciema]] apkaimēm. Pļavnieku ZA atrodas Rīgas robeža, aiz kuras sākas [[Stopiņu novads]]. Pļavnieku apkaimes robežas ir [[Lubānas iela]], [[Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela]].
+
”’Pļavnieki”’ ir [[Rīgas pilsēta]]s apkaime [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], A daļā. Pļavnieki ir visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime. Tā robežojas ar [[Purvciems|Purvciema]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]], [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] un [[Dārzciems|Dārzciema]] apkaimēm. Pļavnieku ZA atrodas Rīgas robeža, aiz kuras sākas [[Stopiņu novads]]. Pļavnieku apkaimes robežas ir [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]].
   
 
Pļavnieku apkaimes kopējā platība ir 2,985 km², kas ir apmēram 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7 664 metri. Noteiktās Pļavnieku apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa maģistrālajām ielām. Pašreizējais apbūves raksturs Pļavniekos pārsvarā atšķiras no apbūves rakstura kaimiņu apkaimēs. Pļavnieki ir blīvi apbūvēta apkaime, kurā dominē 9 līdz 16 stāvu ēkas, kā arī atsevišķas 18 stāvu ēkas.
 
Pļavnieku apkaimes kopējā platība ir 2,985 km², kas ir apmēram 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7 664 metri. Noteiktās Pļavnieku apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa maģistrālajām ielām. Pašreizējais apbūves raksturs Pļavniekos pārsvarā atšķiras no apbūves rakstura kaimiņu apkaimēs. Pļavnieki ir blīvi apbūvēta apkaime, kurā dominē 9 līdz 16 stāvu ēkas, kā arī atsevišķas 18 stāvu ēkas.
30. rindiņa: 30. rindiņa:
 
== Vēsture ==
 
== Vēsture ==
 
[[Attēls:Riga Plavnieki 2009.jpg|thumb|left|250px|Pļavnieki 2009. gadā]]
 
[[Attēls:Riga Plavnieki 2009.jpg|thumb|left|250px|Pļavnieki 2009. gadā]]
Pļavinieku apkaimes teritorija [[Rīga]]s pilsētai tika pievienota [[1974]]. gadā. Pļavnieku daudzstāvu dzīvojamais rajons pamatā tika uzcelts [[1980. gadi|1980. gados]] uz bijušajām lauksaimniecības zemēm (no kā arī cēlies tā nosaukums). Dzīvojamā rajona plānojuma organizācija tika noteikta [[Pilsētprojekts|institūtā “Pilsētprojekts”]] ar [[1978]]. gadā izstrādāto teritorijas detaļplānojumu, kura arhitekti bija [[Ēvalds Fogelis]], [[Meinards Medinskis]] un [[Ivars Millers]]. Pļavnieku dzīvojamais rajons sastāv no pieciem mikrorajoniem aptuveni 60 000 iedzīvotājiem, kā arī sabiedrisko un tirdzniecības centru gar Andreja Saharova ielu (tajā laikā Fēliksa Dzeržinska iela). Pļavnieki ir viens no visblīvāk apbūvētajiem daudzstāvu dzīvojamajiem rajoniem [[Rīga|Rīgā]], kurā pārsvarā dominē 9 līdz 16 stāvus augsta apbūve, tomēr ir sastopamas arī atsevišķas 18 stāvus augstas ēkas Lubānas ielā, kuras tika pabeigtas tikai [[1990]]. gadā. Pļavnieku apbūves komplekss apzināti tika veidots līdzīgs [[Rīga]]s [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākuma perimetrālās apbūves ielām, gar kurām bija paredzēts izvietot dekoratīvās skulptūras, kas tā arī netika īstenots. Pļavnieku apbūves projektu izstrādāja arhitekti A. Āboliņš, Ēvalds Fogelis, Gunta Lukstiņa, Alīda Ozoliņa un Lilija Saško.<ref>{{enc riga|541}}</ref>
+
Pļavinieku apkaimes teritorija [[Rīga]]s pilsētai tika pievienota [[1974]]. gadā. Pļavnieku daudzstāvu dzīvojamais rajons pamatā tika uzcelts [[1980. gadi|1980. gados]] uz bijušajām lauksaimniecības zemēm (no kā arī cēlies tā nosaukums). Dzīvojamā rajona plānojuma organizācija tika noteikta [[Pilsētprojekts|institūtā “Pilsētprojekts”]] ar [[1978]]. gadā izstrādāto teritorijas detaļplānojumu, kura arhitekti bija [[Ēvalds Fogelis]], [[Meinards Medinskis]] un [[Ivars Millers]]. Pļavnieku dzīvojamais rajons sastāv no pieciem mikrorajoniem aptuveni 60 000 iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskā un tirdzniecības centra gar Andreja Saharova ielu (tajā laikā Fēliksa Dzeržinska iela). Pļavnieki ir viens no visblīvāk apbūvētajiem daudzstāvu dzīvojamajiem rajoniem [[Rīga|Rīgā]], kurā pārsvarā dominē 9 līdz 16 stāvus augsta apbūve, tomēr ir sastopamas arī atsevišķas 18 stāvus augstas ēkas Lubānas ielā, kuras tika pabeigtas tikai [[1990]]. gadā. Pļavnieku apbūves komplekss apzināti tika veidots līdzīgs [[Rīga]]s [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākuma perimetrālās apbūves ielām, gar kurām bija paredzēts izvietot dekoratīvās skulptūras, kas tā arī netika īstenots. Pļavnieku apbūves projektu izstrādāja arhitekti A. Āboliņš, Ēvalds Fogelis, Gunta Lukstiņa, Alīda Ozoliņa un Lilija Saško.<ref>{{enc riga|541}}</ref>
   
 
== Arhitektūras pieminekļi ==
 
== Arhitektūras pieminekļi ==
Pļavnieki izceļas citu apkārtējo Rīgas daudzdzīvokļu ēku apkaimju vidū ar to, ka tajā ir atrodas vairākas skulptūras. Vecākā no tām “Uz skolu” pie [[Rīgas 86. vidusskola]]s tika atklāta 1983. gadā.<ref>[http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=3&rajons=4&id=137 Rīgas pieminekļu aģentūra — Uz skolu]. Atjaunināts: {{dat|2015|11|22}}.</ref> Tai netālu [[Pavasara gatve|Pavasara gatvē]] atklāja 11 metrus augsto un ievērojamāko Pļavnieku skulptūru — “Jāņuguns”.<ref>[http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=3&rajons=4&id=132 Rīgas pieminekļu aģentūra — Jāņuguns]. Atjaunināts: {{dat|2015|11|22}}.</ref> 1997. gadā līdz ar [[Pļavnieku ģimnāzija]]s atvēršanu tika atklāta skulptūra “Siena grābējas”.<ref>[http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=3&rajons=4&id=136 Rīgas pieminekļu aģentūra — Siena grābējas]. Atjaunināts: {{dat|2015|11|22}}.</ref> Līdz mūsdienām saglabājusies ir tikai skulptūra “Uz skolu” — pārējās ir cietušas no krāsaino metāla zagļu uzbrukumiem un demontētas.
+
Pļavnieki izceļas citu apkārtējo Rīgas daudzdzīvokļu ēku apkaimju vidū ar to, ka šai apkaimē atrodas vairākas skulptūras. Vecākā no tām “Uz skolu” pie [[Rīgas 86. vidusskola]]s tika atklāta 1983. gadā.<ref>[http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=3&rajons=4&id=137 Rīgas pieminekļu aģentūra — Uz skolu]. Atjaunināts: {{dat|2015|11|22}}.</ref> Netālu no tās [[Pavasara gatve|Pavasara gatvē]] atklāja 11 metrus augsto un ievērojamāko Pļavnieku skulptūru — “Jāņuguns”.<ref>[http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=3&rajons=4&id=132 Rīgas pieminekļu aģentūra — Jāņuguns]. Atjaunināts: {{dat|2015|11|22}}.</ref> 1997. gadā līdz ar [[Pļavnieku ģimnāzija]]s atvēršanu tika atklāta skulptūra “Siena grābējas”.<ref>[http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=3&rajons=4&id=136 Rīgas pieminekļu aģentūra — Siena grābējas]. Atjaunināts: {{dat|2015|11|22}}.</ref> Līdz mūsdienām saglabājusies ir tikai skulptūra “Uz skolu” — pārējās ir cietušas no krāsainā metāla zagļu uzbrukumiem un demontētas.
   
 
== Izglītība ==
 
== Izglītība ==
2017. gada pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” tika konstatēts, ka [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], Pļavnieku un [[Mežciems|Mežciema]] apkaimēs atrodas 15 vidusskolas, tomēr skolēnu skaits bija pietiekams tikai nepilnu astoņu vidusskolu darbībai. Ņemot vērā obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu, kā spēcīgākās šo apkaimju skolas tika atzītas [[Rīgas 64. vidusskola]] (OCE indekss 69,4%), [[Rīgas Klasiskā ģimnāzija]] (54,9%), [[Rīgas 85. vidusskola]] (54,4%, taču ar zemu vidusskolēnu skaitu), [[Rīgas 93. vidusskola]] (52,4%), [[Rīgas Poļu vidusskola]] (52,3%, taču tikai 45 vidusskolēni), [[Rīgas 84. vidusskola]] (52%), [[Purvciema vidusskola]] (49,8%), [[Rīgas 88. vidusskola]] (45,3%).
+
2017. gada pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” tika konstatēts, ka [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], Pļavnieku un [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] apkaimēs atrodas 15 vidusskolas, tomēr skolēnu skaits bija pietiekams tikai nepilnu astoņu vidusskolu darbībai. Ņemot vērā obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu, kā spēcīgākās šo apkaimju skolas tika atzītas [[Rīgas 64. vidusskola]] (OCE indekss 69,4%), [[Rīgas Klasiskā ģimnāzija]] (54,9%), [[Rīgas 85. vidusskola]] (54,4%, taču ar zemu vidusskolēnu skaitu), [[Rīgas 93. vidusskola]] (52,4%), [[Rīgas Poļu vidusskola]] (52,3%, taču tikai 45 vidusskolēni), [[Rīgas 84. vidusskola]] (52%), [[Purvciema vidusskola]] (49,8%), [[Rīgas 88. vidusskola]] (45,3%).
 
Pārējās areāla vidusskolās OCE indekss nesasniedza 40%, starp kurām ir [[Sergeja Žoltoka vidusskola]] (62 vidusskolēni, OCE indekss 30,7%) un [[Rīgas 89. vidusskola]] (75 vidusskolēni, OCE indekss 36,7%) Mežciemā, kuras ieteica reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām, audzēkņus pārvirzot uz Juglas vai Purvciema vidusskolām.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī</ref>
 
Pārējās areāla vidusskolās OCE indekss nesasniedza 40%, starp kurām ir [[Sergeja Žoltoka vidusskola]] (62 vidusskolēni, OCE indekss 30,7%) un [[Rīgas 89. vidusskola]] (75 vidusskolēni, OCE indekss 36,7%) Mežciemā, kuras ieteica reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām, audzēkņus pārvirzot uz Juglas vai Purvciema vidusskolām.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī</ref>