Latinizācija Padomju Savienībā

””’Latinizācija””’ ({{val|ru|Латиниза́ция}}) ir kampaņa, lai pārtulkotu [[Padomju Savienība|PSRS]] tautu rakstu valodas latīņu alfabētā kā daļa no pamatiedzīvotāju politikas, kas tika īstenota 20. gs. 20. – 30. gados.

== Romanizācijas vēsture PSRS ==
Romanizācija sākās ar valodām, kurās tika izmantots raksts, kura pamatā bija arābu alfabēts. Kustība par latīņu alfabēta lietošanu arābu alfabēta vietā aizsākās 1921. gadā Azerbaidžānā un Ziemeļkaukāzā (Ingušijā, Ziemeļosetijā un Kabardā). 1925. gadā 2. konferencē par Ziemeļkaukāza kalnu tautu izglītību tika nolemts latinizēt inguši, kabardiešu, karačaju, adigju, čečenu rakstniecību.<ref>”Дешериев Ю. Д.” Развитие младописьменных языков народов СССР в советскую эпоху // Вопросы языкознания, 1957. — № 5. — С. 19.</ref> 1926. gada martā Baku notika Pirmais tjurku kongress, kurā turku tautu pārstāvji, piedaloties Ļeņingradas un Maskavas tjurku zinātniekiem, lēma par Azerbaidžānas pieredzi latinizācijā izmantot citās republikās un autonomajos apgabalos. PSRS. Lai vadītu šo darbu, tika izveidota Vissavienības Jaunā turku alfabēta centrālā komiteja (krievu valoda ”Всесоюзный центральный комитет нового тюркского алфавита”, saīsināti ”ВЦК HTA”). Vissavienības CK 1. plēnumā, kas notika Baku 1927. gadā, tika pieņemts vienota jauna turku alfabēta projekts ar 34 burtiem ([[Jaꞑalif]]) ar papildu rakstzīmēm, kas tika ieviestas pēc vajadzības atsevišķām valodām.<ref>[http://feb-web.ru/feb/litenc/encyclop/le8/le8-1392.htm Статья «Новый алфавит» в Литературной энциклопедии]</ref>.

Līdz pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigām lielākā daļa PSRS tautu valodu tika tulkotas latīņu valodā.

Šo valodu alfabēti ir latinizēti vai izveidoti no jauna<ref>{{книга|заглавие=Алфавит Октября. Итоги введения нового алфавита среди народов РСФСР|ссылка=http://xn--90ax2c.xn--p1ai/catalog/000202_000006_2561061/viewer/?page=161|место=М.|год=1934|страницы=156—160}}</ref>:

* [[Abazīnu valoda]] (1932)
* [[Abhāzu valoda]] (1924)
* [[Avāru valoda]] (1928)
* [[Adigu valoda]] (1926)
* [[Azerbaidžāņu valoda]] (1922)
* [[Altaju valoda]] (1929)
* [[Aramiešu valoda|Asīriešu valoda]] (1930)
* [[Baškīru valoda]] (1927)
* [[Beludžu valoda]] (1933)
* [[Burjatu valoda]] (1929)
* [[Cahuru valoda]] (1934)
* [[Čečenu valoda]] (1925)
* [[Čukču valoda]] (1931)
* [[Dargin valoda]] (1928)
* [[Dungan valoda]] (1928)
* [[Ebreju-tadžiku valoda]] (Buhori) (1929)
* [[Eskimosu-aleutu valodas|Eskimoss]] (1931)
* [[Evenku valoda]] (1931)
* [[Evenu valoda]] (1931)
* [[Hakasu valoda]] (1929)
* [[Hantu valoda]] (1931)
* [[Izoru valoda]] (1932)
* [[Ingušu valoda]] (1923)
* [[Itelmen valoda]] (1931)
* [[Jakutu valoda]] (1920/1929)
* [[Kabardiešu valoda|Kabardiešu-čerkesu valoda]] (1923)
* [[Kazahu valoda]] (1928)
* [[Kalmuku valoda]] (1930)
* [[Kalnu ebreju valoda]] (Džuhuri) (1929)
* [[Karaīmu valoda]] (1928)
* [[Karakalpaku valoda]] (1928)
* [[Karačaju-balkāru valoda]] (1924)
* [[Karēliešu valoda]] (1931)
* [[Ketu valoda]] (1931)
* [[Sāmu valodas|Kildin Sāmu valoda]] (1931)
* [[Kirgīzu valoda]] (1928)
* [[Komi valoda]] (1932)
* [[Komi permiešu valoda]] (1932)
* [[Korjaku valoda]] (1931)
* [[Krimas tatāru valoda]] (1927)
* [[Krimčiak valoda]] (1928)
* [[Kumandu valoda]] (1932)
* [[Kumiku valoda]] (1927)
* [[Kurdu valoda]] (1929)
* [[Ķīniešu]] (1931)
* [[Lazu valoda]] (1930)
* [[Laku valoda]] (1928)
* [[Lezgīnu valoda]] (1928)
* [[Mansu valoda]] (1931)
* [[Moldāvu valoda]] (1932)
* [[Nanajiešu valoda]] (1931)
* [[Nivhu valoda]] (1931)
* [[Nogajiešu valoda]] (1928)
* [[Ņencu valoda]] (1931)
* [[Osetīnu valoda]] (1923)
* [[Persiešu]] (1930)
* [[Selkupu valoda]] (1931)
* [[Šoru valoda]] (1931)
* [[Šugnan valoda]] (1932)
* [[Tabasaranu valoda]] (1932)
* [[Tadžiku valoda]] (1928)
* [[Taliešu valoda]] (1929)
* [[Tatāru valoda]] (1928)
* [[Tati valoda]] (1933)
* [[Turkmēņu valoda]] (1927)
* [[Udege valoda]] (1931)
* [[Udi valoda]] (1934)
* [[Uiguru valoda]] (1928)
* [[Uzbeku valoda]] (1927)
* [[Vepsu valoda]] (1932)

Tika izstrādāti un apstiprināti projekti šādu valodu latinizācijai:
* [[Eskimosu-aleutu valodas|Aleutu valoda]]
* [[Arābu valoda]]
* [[Korjo-mal|Korejiešu valoda]]
* [[Udmurtu valoda]]

Bet tie netika īstenoti. Tika izstrādāti projekti visu pārējo PSRS tautu alfabētu romanizācijai.

Kopumā no 1923. līdz 1939. gadam, pamatojoties uz latīņu alfabētu, alfabēti tika izveidoti 50 valodām (no 72 PSRS tautu valodām, kurām bija rakstu valoda). Māru, mordoviešu un udmurtu valodās kirilicas alfabēta lietošana turpinājās pat maksimālās latinizācijas periodā.<ref>Алпатов, стр. 70.</ref>

Tomēr 1936. gadā sākās jauna kampaņa – visu PSRS tautu valodu tulkošana kirilicā, kas pamatā tika pabeigta līdz 1940. gadam ([[Vācu valoda|vācu]], [[Gruzīnu valoda|gruzīnu]], [[Armēņu valoda|armēņu]] un [[Jidišs|jidiša]] valoda palika nekirilizēta no parastajām valodām PSRS arī pēdējie trīs nebija latinizēti). Vēlāk nekirilizētas palika arī [[Poļu valoda|poļu]], [[Somu valoda|somu]], [[Latviešu valoda|latviešu]], [[Igauņu valoda|igauņu]] un [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]] valoda, lai gan 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā tika mēģināts panākt pēdējo.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

* ”[[Алпатов, Владимир Михайлович|Алпатов В. М.]]” 150 языков и политика. 1917—2000. Социолингвистические проблемы СССР и постсоветского пространства. — Издание 2-е, дополненное. — Москва: Крафт; ИВ РАН, 2000. — 224 с.

[[Kategorija:Krievijas valodas]]