Izlabota drukas kļūda.
| ← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 26. novembris, plkst. 17.32 | ||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
|
”’Dūņas”’ ir smalkgraudains, mīksts, organogēns [[drupiezis]], kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.
|
”’Dūņas”’ ir smalkgraudains, mīksts, organogēns [[drupiezis]], kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.
|
||
|
Dūņas ir gitija kuras sastāvā ir 90-95% ūdens. Palielinoties gitijas nogulumu biezumam un blīvumam, samazinās ūdens daudzums, kas tad arī atšķir dūņas no gitijas. Dūņas ir pirmā gitijas nogulumu stadija. Atkarībā no piejaukumiem var izšķirt dažādus gitijas veidus. Latvijā tiek
|
Dūņas ir gitija kuras sastāvā ir 90-95% ūdens. Palielinoties gitijas nogulumu biezumam un blīvumam, samazinās ūdens daudzums, kas tad arī atšķir dūņas no gitijas. Dūņas ir pirmā gitijas nogulumu stadija. Atkarībā no piejaukumiem var izšķirt dažādus gitijas veidus. Latvijā tiek lietoti abi termini saldūdens organogēno nogulumu apzīmējumam — gitija vai sapropelis. Tomēr pastāv nozīmīga atšķirība ko katrs termins nozīmē. Akadēmiskā vidē iesaka lietot gitija, lai apzīmētu ezera organogēnos nogulumus. Sapropelis plašāk tiek lietots okeanogrāfijā, lai apzīmētu organogēnu nogulumu slāņus, kuri uzkrājušies bezskābekļa apstākļos. Latvijā zinātnieki pilnībā nav vienojušies par šo terminu lietošanu, ko varētu skaidrot ar PSRS okupācijas gados iesakņoto terminoloģijas lietojumu.
|
||
|
Dabīgos apstākļos dūņas ir tekošā stāvoklī, bet izžūstot kļūst par cietu vielu. Dūņas satur lielu daļu ļoti smalkas frakcijas (30-50% daļiņas >0,01 mm).
|
Dabīgos apstākļos dūņas ir tekošā stāvoklī, bet izžūstot kļūst par cietu vielu. Dūņas satur lielu daļu ļoti smalkas frakcijas (30-50% daļiņas >0,01 mm).
|
||