Ibn Taimija

”’Takidīns Ahmads ibn al Halīms ibn Abd al Salāms al Numairī al Harānī”’ ([[Arābu valoda|arābu:]] تقي الدين أحمد بن عبد الحليم بن عبد السلام النميري الحراني, dzimis [[1263. gads|1263.]] gada [[22. janvāris|22. janvārī]], miris [[1328. gads|1328.]] gada [[26. septembris|26. septembrī]]), plašāk zināms kā ”’Ibn Taimija”’ (ابن تيمية), bija islāma teologs, Hanbali jurisprudences skolas jurists un filozofs. Viņš ir sarakstījis apmēram 500 grāmatu un traktātu par dažādām tēmām, un viņa idejas mūsdienās tiek vērtētas pretrunīgi.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rayan|first=S.|date=2009|title=Nominal Definition in the Writings of Ibn Taymiyya|journal=International Studies in the Philosophy of Science|volume=23:2|pages=123-141}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ibn Taymīyah, Taqī al-Dīn Aḥmad. The Oxford Encyclopedia of the Islamic World, 2,|last=Kéchichian, J.A.|first=Nettler, R|publisher=Oxford University Press|year=2009|location=Oxford|pages=502-504}}</ref>

{{Personas infokaste
| vārds_orig = ابن تيمية
| attēls = تخطيط_كلمة_ابن_تيمية.png
| dz_gads = 1263
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 22
| m_gads = 1328
| m_mēnesis = 9
| m_diena = 26
| dz_vieta = Harāna, Rumas sultanāts
| m_vieta = Damaska, Mameluku sultanāts
}}

=== Ideoloģija ===
Ibn Taimija dzīvoja laikā, kad islāma pasaule tika satricināta mongoļu iebrukumā no austrumiem, kam sekoja [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] sabrukums un [[Krusta kari|krustnešu]] agresija no rietumiem. Šī laika politiskā nestabilitātes veicināts, ibn Taimija centās izskaidrot musulmaņu valstu morālā un politiskā pagrimuma cēloņus, un uzsāka reformas, kas veicinātu atgriešanos pie tīras [[Korāns|Korāna]] un [[Sunna|sunnas]] reliģijas, kāda tā bija pirmo paaudžu laikā. Ibn Taimijas idejas tiek uzskatītas par pamatu modernā islāmisma un salafisma ideoloģijai.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Sarrio|first=D. R.|date=2011|title=Spiritual anti-elitism: Ibn Taymiyya’s doctrine of sainthood (walāya)|journal=Islam and Christian–Muslim Relations|volume=22:3|pages=275-291}}</ref>
[[Attēls:Flickr – …trialsanderrors – Minaret of the Bride, Damascus, Holy Land, ca. 1895.jpg|left|thumb|[[Omeijādu mošeja]] [[Damaska|Damaskā]] ap 1895. gadu, kur ibn Taimija izplatīja savas idejas.]]

* absolūta uzticēšanās Korānam un Sunnai (taslim);
* jebkāda jauninājuma (bid’a), kas neatbilst Korānam un Sunnai, kategoriskais noliegums;
* politikas, valsts un reliģijas neatdalīšana;
* konfesionālās segregācijas sekmēšana, totāla citu ticību nepieņemšana.

Ibn Taimija papildināja islāma piecus pilārus ar sesto — [[Džihāds|džihādu]], kas viņam kļuva par individuālo pienākumu.