Latviešu virtuve

Latviešu virtuvē galvenokārt ietilpst vietējie [[lauksaimniecība]]s produkti kā [[zivis]], [[rudzi]], [[kartupelis|kartupeļi]], [[kvieši]], [[mieži]], [[Dārza kāposts|kāposti]], [[sīpols|sīpoli]], [[ola]]s un [[cūkgaļa]], [[piens]], [[biezpiens]], [[skābais krējums]], [[sieri]]. Tā ietekmējusies arī no tuvākām un tālākām zemēm, īpaši [[Vācija]]s. Lai arī tiek uzskatīts, ka sens latviešu virtuves ēdiens ir [[vārīšana|vārīti]] [[pelēkie zirņi]] ar ceptu [[speķis|speķi]] un sīpoliem, mūsu dienās tas praktiski netiek lietots.

Latviešu virtuvē galvenokārt ietilpst vietējie [[lauksaimniecība]]s produkti kā [[zivis]], [[rudzi]], [[kartupelis|kartupeļi]], [[kvieši]], [[mieži]], [[Dārza kāposts|kāposti]], [[sīpols|sīpoli]], [[ola]]s un [[cūkgaļa]], [[piens]], [[biezpiens]], [[skābais krējums]], [[sieri]]. Tā ietekmējusies arī no tuvākām un tālākām zemēm, īpaši [[Vācija]]s. Lai arī tiek uzskatīts, ka sens latviešu virtuves ēdiens ir [[vārīšana|vārīti]] [[pelēkie zirņi]] ar ceptu [[speķis|speķi]] un sīpoliem, mūsu dienās tas praktiski netiek lietots.

Latviešu virtuve grūti iedomājama bez skābētiem kāpostiem, šmorētiem skābētiem kāpostiem un dažādiem citiem skābētiem vai marinētiem dārzeņiem, sēnēm u.c. dabas veltēm. Skābētos kāpostus var ēst arī atsevišķi no pamatēdiena, piekožot rupjmaizi no rudzu miltiem. Iecienīti ir arī skābētu kāpostu salāti, ko sajauc ar skābo krējumu. Bieži latviešu ēdieni ir, piemēram, vārīti vai cepti kartupeļi ar skābētiem kāpostiem un saceptu vai vārītu gaļas gabaliņu. Šmorēti kāposti ar cūku ribiņām (vai cūkgaļas desiņām), un sīpolu mērci — to parasti gatavo un pasniedz Ziemassvētkos. Sīpolu mērce ir īpaši aromātiska un garda, ja tā tiek gatavota sviestā. Cūkgaļas un liellopu gaļas kotletes ar kartupeļu biezputru ir populārs ēdiens latviešu virtuvē dažādos gadalaikos. Sens latviešu ēdiens ir arī aknu pastēte, kas apviļāta sviestā, to parasti ēd kā auksto uzkodu. Aknu pastēte (parasti gatavo no cūku aknām un lauku sviesta) tiek ēsta arī ar rupjmaizi (mūsdienās — dažreiz arī ar baltmaizi), kurai klāt piekosts marinēts vai skābēts gurķis — tas ir īsts gardums. Sēņu mērce ar kartupeļiem ir iecienīts ēdiens rudens sezonā.

Latviešu virtuve grūti iedomājama bez skābētiem kāpostiem, štovētiem skābētiem kāpostiem un dažādiem citiem skābētiem vai marinētiem dārzeņiem, sēnēm u.c. dabas veltēm. Skābētos kāpostus var ēst arī atsevišķi no pamatēdiena, piekožot rupjmaizi no rudzu miltiem. Iecienīti ir arī skābētu kāpostu salāti, ko sajauc ar skābo krējumu. Bieži latviešu ēdieni ir, piemēram, vārīti vai cepti kartupeļi ar skābētiem kāpostiem un saceptu vai vārītu gaļas gabaliņu. Štovēti kāposti ar cūku ribiņām (vai cūkgaļas desiņām), un sīpolu mērci — to parasti gatavo un pasniedz Ziemassvētkos. Sīpolu mērce ir īpaši aromātiska un garda, ja tā tiek gatavota sviestā. Cūkgaļas un liellopu gaļas kotletes ar kartupeļu biezputru ir populārs ēdiens latviešu virtuvē dažādos gadalaikos. Sens latviešu ēdiens ir arī aknu pastēte, kas apviļāta sviestā, to parasti ēd kā auksto uzkodu. Aknu pastēte (parasti gatavo no cūku aknām un lauku sviesta) tiek ēsta arī ar rupjmaizi (mūsdienās — dažreiz arī ar baltmaizi), kurai klāt piekosts marinēts vai skābēts gurķis — tas ir īsts gardums. Sēņu mērce ar kartupeļiem ir iecienīts ēdiens rudens sezonā.

Ziemassvētkos cepti pīrādziņi ar gaļas pildījumu tika un tiek uzskatīti par lielu našķi, tāpat arī rupjmaize ar biezpienu vai medu un pienu. Latviešu nacionālajos ēdienos izmanto vietējās [[garšviela]]s, piem. dilles, vai arī citas garšvielas, bet nelielos daudzumos, tādēļ tie nav asi vai piparoti, izņemot gadījumus, kad kā garšviela tiek izmantots ķiploks. Piemēram, mērces no skābā krējuma un ķiplokiem, ko pievieno pie dažādiem ēdieniem, tostarp, to var ēst ar tā saucamajiem “ķiploku grauzdiņiem”, kas tiek gatavoti no rupjmaizes. Kurzemē tika un tiek gatavoti sklandrauši — kartupeļu mīklas “groziņi” ar burkānu pildījumu. Latviešu virtuvē ir iecienītas arī zupas, parasti no dažādiem dārzeņiem un gaļas. Arī piena zupas ir populāras. Pavasarī — skābeņu zupa, ko pasniedz ar vārītu olu. Vasarā — aukstā biešu zupa. Vasaras/rudens sezonā tiek lietoti dažādi dārzeņi, salāti, zaļie lociņi, gurķi, dilles, pētersīļi, un daudzi citi dārzeņi: bietes, burkāni, kolrābji, kabači, rutki, ķirbji, un citi. Sezonā vārītās sālsūdenī cūku pupas (vāra ar visu mizu) ir īpašs gardums, ja piedzer klāt rūgušpienu. Jaunās, mīkstās cūku pupas ir garšīgas arī, ja tās grilē (grilē ar visu mizu). Zivis arī ir neatņemama latviešu virtuves sastāvdaļa. Kūpinātas zivis ir iecienīta un garšīga delikatese. Kūpinājumi kopumā ir raksturīgi latviešu virtuvei (piemēram, auksti kūpinātas vai karsti kūpinātas zivis, vai cūkgaļa, vai kūpinātas vistas). Deserti Latvijā ir īpaši gardi: rupjmaizes zupa/deserts ar putukrējumu, debesmanna, “peldošās salas”, “žagariņi”, ābolkūka, rabarberu kūka (plātsmaize), rabarberu ķīselis, dzērvenes pūdercukurā, meduskūka, un citas. Sens latviešu deserts ir arī “kogel — mogelis”, kas gatavots no saputotām svaigām lauku olām, kam pievieno cukuru (olu baltumus puto atsevišķi līdz stingrām putām). Zemenes, upenes, mellenes, dzērvenes — iecienītas ogas, ko ēd svaigas, vai arī izmanto dažādos desertos. Zemenes ar pienu vai ar putukrējumu — īpašs gardums. Vasarā sien sieru (Jāņu siers).

Ziemassvētkos cepti pīrādziņi ar gaļas pildījumu tika un tiek uzskatīti par lielu našķi, tāpat arī rupjmaize ar biezpienu vai medu un pienu. Latviešu nacionālajos ēdienos izmanto vietējās [[garšviela]]s, piemēram, [[dilles]], vai arī citas garšvielas, bet nelielos daudzumos, tādēļ tie nav asi vai piparoti, izņemot gadījumus, kad kā garšviela tiek izmantots ķiploks. Piemēram, mērces no skābā krējuma un ķiplokiem, ko pievieno pie dažādiem ēdieniem, tostarp, to var ēst ar tā saucamajiem “ķiploku grauzdiņiem”, kas tiek gatavoti no rupjmaizes. Kurzemē tika un tiek gatavoti sklandrauši — kartupeļu mīklas “groziņi” ar burkānu pildījumu. Latviešu virtuvē ir iecienītas arī zupas, parasti no dažādiem dārzeņiem un gaļas. Arī piena zupas ir populāras. Pavasarī — skābeņu zupa, ko pasniedz ar vārītu olu. Vasarā — aukstā biešu zupa. Vasaras/rudens sezonā tiek lietoti dažādi dārzeņi, salāti, zaļie lociņi, gurķi, dilles, pētersīļi, un daudzi citi dārzeņi: bietes, burkāni, kolrābji, kabači, rutki, ķirbji, un citi. Sezonā vārītās sālsūdenī cūku pupas (vāra ar visu mizu) ir īpašs gardums, ja piedzer klāt rūgušpienu. Jaunās, mīkstās cūku pupas ir garšīgas arī, ja tās grilē (grilē ar visu mizu). Zivis arī ir neatņemama latviešu virtuves sastāvdaļa. Kūpinātas zivis ir iecienīta un garšīga delikatese. Kūpinājumi kopumā ir raksturīgi latviešu virtuvei (piemēram, auksti kūpinātas vai karsti kūpinātas zivis, vai cūkgaļa, vai kūpinātas vistas). Deserti Latvijā ir īpaši gardi: rupjmaizes zupa/deserts ar putukrējumu, debesmanna, “peldošās salas”, “žagariņi”, ābolkūka, rabarberu kūka (plātsmaize), rabarberu ķīselis, dzērvenes pūdercukurā, meduskūka, un citas. Sens latviešu deserts ir arī “kogel — mogelis”, kas gatavots no saputotām svaigām lauku olām, kam pievieno cukuru (olu baltumus puto atsevišķi līdz stingrām putām). Zemenes, upenes, mellenes, dzērvenes — iecienītas ogas, ko ēd svaigas, vai arī izmanto dažādos desertos. Zemenes ar pienu vai ar putukrējumu — īpašs gardums. Vasarā sien sieru (Jāņu siers).

== Vēsture ==

== Vēsture ==

* [[Rupjmaize]]

* [[Rupjmaize]]

* [[Saldskābmaize]]. Mīklu taisīja no sijātajiem [[Milti#Miežu milti|miežu miltiem]] un [[ķimenes|ķimenēm]]. Gatavoja krāsnī.

* [[Saldskābmaize]] — mīklu gatavo no sijātiem [[Milti#Miežu milti|miežu miltiem]] un [[ķimenes|ķimenēm]], gatavo krāsnī.

* [[Slokārtnis]]. Tagad to sauc par speķa rausi. Gatavo no izmīcītas plāceņu mīklas, kurai pa vidu liek apceptu vai jēlu cūkas gaļu kumosiņos ar [[sīpoli]]em un pipariem. Cep krāsnī.

* [[Slokārtnis]]. Tagad to sauc par speķa rausi. Gatavo no izmīcītas plāceņu mīklas, kurai pa vidu liek apceptu vai jēlu cūkas gaļu kumosiņos ar [[sīpoli]]em un pipariem. Cep krāsnī.

* [[Rūgušpiens]]

* [[Rūgušpiens]]

* [[Sviests]]

* [[Sviests]]

* [[Siers]]

* [[Jāņu siers]]

* [[Skābputra]]

* [[Skābputra]]

Brokastīs ēd veselīgas putras, piemēram, auzu putras, vai tā saucamos “mušļus” ar jogurtu, omleti, vai sviestmaizes ar sieru vai desu, retu reizi ēd plānās pankūkas ar vai bez pildījuma, putras, sviestmaizes un ceptas vai vārītas olas.

Brokastīs ēd veselīgas putras, piemēram, auzu putras, vai tā saucamos “mušļus” ar jogurtu, omleti, vai sviestmaizes ar sieru vai desu, retu reizi ēd plānās pankūkas ar vai bez pildījuma, putras, sviestmaizes un ceptas vai vārītas olas.

Tiek uzskatīts, ka pusdienu maltīte tradicionāli sastāv no trim ēdieniem — zupas, pamatēdiena un no saldā ēdiena, bet tikai retu reizi kāds vispār ēd visus šo trīs ēdienus vienlaicīgi. No zupām vispopulārākās ir dārzeņu zupas, frikadeļu zupas, piena zupas, vai citas. Zupas gandrīz vienmēr papildina ar nelielu daudzumu [[skābais krējums|skābā krējuma]]. Siltajā gadalaika ēd auksto zupu, kas pagatavota no kefīra un marinētām bietēm, pie zupas piekož rudzu maizi. Kā pamatēdiens iecienīta ir cūkgaļas [[karbonāde]], [[kotlete]]s, ko gatavo no maltas cūkgaļas un liellopu gaļas, vai — cūkgaļas cepetis, vai zivis. Kā blakusēdienu ēd ceptus vai vārītus kartupeļus, vai griķus, un skābētus vai sautētus(štovētus) kāpostus. Saldos ēdienus dažreiz gatavoto no [[ķīselis|ķīseļa]] (piemēram, auksta mannas biezputra ķīselī vai kafijas krēms ķīselī). Iecienītāka ir [[debesmanna]] vai ābolkūka ar dzērvenēm, vai biezpienkūka.

Tiek uzskatīts, ka pusdienu maltīte tradicionāli sastāv no trim ēdieniem — zupas, pamatēdiena un no saldā ēdiena, bet tikai retu reizi kāds vispār ēd visus šo trīs ēdienus vienlaicīgi. No zupām vispopulārākās ir dārzeņu zupas, frikadeļu zupas, piena zupas, vai citas. Zupas gandrīz vienmēr papildina ar nelielu daudzumu [[skābais krējums|skābā krējuma]]. Siltajā gadalaika ēd auksto zupu, kas pagatavota no kefīra un marinētām bietēm, pie zupas piekož rudzu maizi. Kā pamatēdiens iecienīta ir cūkgaļas [[karbonāde]], [[kotlete]]s, ko gatavo no maltas cūkgaļas un liellopu gaļas, vai — cūkgaļas cepetis, vai zivis. Kā piedevas ēd ceptus vai vārītus kartupeļus, vai griķus, un skābētus vai sautētus (štovētus) kāpostus. Saldos ēdienus dažreiz gatavoto no [[ķīselis|ķīseļa]] (piemēram, auksta mannas biezputra ķīselī vai kafijas krēms ķīselī). Iecienītāka ir [[debesmanna]] vai ābolkūka ar dzērvenēm, vai biezpienkūka.

Dažreiz cep plānās vai biezās [[pankūkas]], kuras ēd ar krējumu, [[ievārījums|ievārījumu]] vai [[medus|medu]]. Vakariņās mēdz būt biezpiens, sautēti vai svaigi dārzeņi, omlete, rūgušpiens, kefīrs, maize.

Dažreiz cep plānās vai biezās [[pankūkas]], kuras ēd ar krējumu, [[ievārījums|ievārījumu]] vai [[medus|medu]]. Vakariņās mēdz būt biezpiens, sautēti vai svaigi dārzeņi, omlete, rūgušpiens, kefīrs, maize.