| ← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 27. decembris, plkst. 01.31 | ||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
|
[[Attēls:Kurzemes Petera dalderis 1780.jpg|thumb|200px|Jelgavā kalts sudraba [[dālderis]] ar [[Pēteris Bīrons|hercoga Pētera]] attēlu.]]
|
[[Attēls:Kurzemes Petera dalderis 1780.jpg|thumb|200px|Jelgavā kalts sudraba [[dālderis]] ar [[Pēteris Bīrons|hercoga Pētera]] attēlu.]]
|
||
|
== Kurzemes hercogistē (
|
== Kurzemes hercogistē (1561—1795) ==
|
||
|
[[Attēls:Jelgavas panorāma pēc 1750.jpg |thumb|200px|Jelgavas panorāma ar [[Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Trīsvienības]], [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Annas]] un rātsnama torņiem no Driksas puses (pēc 1750).]]
|
[[Attēls:Jelgavas panorāma pēc 1750.jpg |thumb|200px|Jelgavas panorāma ar [[Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Trīsvienības]], [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Annas]] un rātsnama torņiem no Driksas puses (pēc 1750).]]
|
||
|
Vairākus gadus pēc Kurzemes hercogistes izveidošanas — 1573. gadā — Jelgavai tiek piešķirtas pilsētas tiesības, un tā tiek izmantota par vienu no Kurzemes hercogistes galvaspilsētām. 1578. gadā hercoga rezidence pilnībā tiek pārcelta uz Jelgavu (oficiāli 1642. gadā). No 1596. gada līdz 1619. gadam Kurzemes hercogistē varu dalīja [[Frīdrihs Ketlers]] un [[Vilhelms Ketlers]], un Jelgava šajā laikā bija Zemgales galvaspilsēta. Poļu-zviedru kara laikā Jelgava tika tā nopostīta, ka hercoga sēdeklis tika īslaicīgi pārcelts uz Grobiņu. No 1710. gada Kurzemē kā hercoga atraitne valdīja nākamā Krievijas imperatore [[Anna Ivanovna]].
|
Vairākus gadus pēc Kurzemes hercogistes izveidošanas — 1573. gadā — Jelgavai tiek piešķirtas pilsētas tiesības, un tā tiek izmantota par vienu no Kurzemes hercogistes galvaspilsētām. 1578. gadā hercoga rezidence pilnībā tiek pārcelta uz Jelgavu (oficiāli 1642. gadā). No 1596. gada līdz 1619. gadam Kurzemes hercogistē varu dalīja [[Frīdrihs Ketlers]] un [[Vilhelms Ketlers]], un Jelgava šajā laikā bija Zemgales galvaspilsēta. Poļu-zviedru kara laikā Jelgava tika tā nopostīta, ka hercoga sēdeklis tika īslaicīgi pārcelts uz Grobiņu. No 1710. gada Kurzemē kā hercoga atraitne valdīja nākamā Krievijas imperatore [[Anna Ivanovna]].
|
||
|
Pilsēta 17. gadsimta sākumā bija tirgotāju un amatnieku apmetne, kurā dzīvoja ap 5000 cilvēku. Dzimtcilvēki, kas iemaksāja 4 markas pilsētas kasē, drīkstēja kļūt par brīviem Jelgavas pilsoņiem. Hercoga Jēkaba laikā Jelgavā tika uzcelta salpetra vārītava, ķieģeļu, kaļķa, dzelzs un vara cepļi, tika ierīkots ūdensvads, kas darbināja divas dzirnavas. Saimniecisko attīstību pārtrauc nozīmīgie postījumi [[Otrais Ziemeļu karš|poļu-zviedru kara]] laikā, pēc Olivas miera līguma 1660. gadā Jelgava lēni atjaunojās. Jelgava atkal nopietni cieta Lielā Ziemeļu kara laikā, kad krievu karaspēks cara [[Pēteris I|Pētera I]] vadībā 1705. gadā veselu mēnesi aplenca un bombardēja Jelgavas pili.<ref>[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/M_Jakovleva_Karadarbiba_LVIZ_2009_3.pdf Mārīte Jakovļeva. KARADARBĪBA KURZEMES HERCOGISTĒ UN LIETUVAS PIEROBEŽĀ (1703. gada vasara — 1705. gads)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190818070748/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/M_Jakovleva_Karadarbiba_LVIZ_2009_3.pdf |date={{dat|2019|08|18||bez}} }} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2009, Nr 3</ref>
|
Pilsēta 17. gadsimta sākumā bija tirgotāju un amatnieku apmetne, kurā dzīvoja ap 5000 cilvēku. Dzimtcilvēki, kas iemaksāja 4 markas pilsētas kasē, drīkstēja kļūt par brīviem Jelgavas pilsoņiem. Hercoga Jēkaba laikā Jelgavā tika uzcelta salpetra vārītava, ķieģeļu, kaļķa, dzelzs un vara cepļi, tika ierīkots ūdensvads, kas darbināja divas dzirnavas. Saimniecisko attīstību pārtrauc nozīmīgie postījumi [[Otrais Ziemeļu karš|poļu-zviedru kara]] laikā, pēc Olivas miera līguma 1660. gadā Jelgava lēni atjaunojās. Jelgava atkal nopietni cieta Lielā Ziemeļu kara laikā, kad krievu karaspēks cara [[Pēteris I|Pētera I]] vadībā 1705. gadā veselu mēnesi aplenca un bombardēja Jelgavas pili.<ref>[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/M_Jakovleva_Karadarbiba_LVIZ_2009_3.pdf Mārīte Jakovļeva. KARADARBĪBA KURZEMES HERCOGISTĒ UN LIETUVAS PIEROBEŽĀ (1703. gada vasara — 1705. gads)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190818070748/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/M_Jakovleva_Karadarbiba_LVIZ_2009_3.pdf |date={{dat|2019|08|18||bez}} }} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2009, Nr 3</ref>
|
||
|
[[Lielais mēris|Lielā mēra epidēmijā]] 1710.
|
[[Lielais mēris|Lielā mēra epidēmijā]] 1710.—1711. gadā nomira ap trešdaļa pilsētas iedzīvotāju.
|
||
|
1775. gadā Jelgavā nodibināja [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|akadēmisko ģimnāziju]] jeb “Pētera akadēmiju” (”Academia Petrina”).
|
1775. gadā Jelgavā nodibināja [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|akadēmisko ģimnāziju]] jeb “Pētera akadēmiju” (”Academia Petrina”).
|
||
|
== Krievijas impērijā (
|
== Krievijas impērijā (1795—1915) ==
|
||
|
[[Attēls:Jelgava 1857 Stafenhagen.jpg|thumb|200px|Skats uz Jelgavas pili. ([[Štafenhāgens|V.Z. Štafenhāgens]], 1857).]]
|
[[Attēls:Jelgava 1857 Stafenhagen.jpg|thumb|200px|Skats uz Jelgavas pili. ([[Štafenhāgens|V.Z. Štafenhāgens]], 1857).]]
|
||
| 28. rindiņa: | 28. rindiņa: | ||
|
Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], no Jelgavas evakuēja uzņēmumi un iedzīvotāju skaits samazinājās no 40 tūkstošiem līdz 7—8 tūkstošiem. Pirmā pasaules kara laikā Jelgavu 1915. gada 1. augustā ieņēma vācu armija. Krievu armija saspridzināja [[Driksa]]s un Lielupes tiltus, kaujas darbībā tika sagrautas dažas mājas pilsētas dienvidos [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu ielā]] un ziemeļos [[Lilienfelda iela|Lilienfelda ielā]]. Vācu okupācijas laikā iedzīvotāju skaits atkal palielinājās un 1916. gadā sasniedza 11 tūkstošus.<ref name=”schlau”>Karl-Otto Schlau, “Bolschewikenzeit in Mitau 9. Januar — 18. Marz 1919”, Verlag Harro v. Hirschheydt, 1999</ref>
|
Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], no Jelgavas evakuēja uzņēmumi un iedzīvotāju skaits samazinājās no 40 tūkstošiem līdz 7—8 tūkstošiem. Pirmā pasaules kara laikā Jelgavu 1915. gada 1. augustā ieņēma vācu armija. Krievu armija saspridzināja [[Driksa]]s un Lielupes tiltus, kaujas darbībā tika sagrautas dažas mājas pilsētas dienvidos [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu ielā]] un ziemeļos [[Lilienfelda iela|Lilienfelda ielā]]. Vācu okupācijas laikā iedzīvotāju skaits atkal palielinājās un 1916. gadā sasniedza 11 tūkstošus.<ref name=”schlau”>Karl-Otto Schlau, “Bolschewikenzeit in Mitau 9. Januar — 18. Marz 1919”, Verlag Harro v. Hirschheydt, 1999</ref>
|
||
|
== Neatkarīgajā Latvijā (
|
== Neatkarīgajā Latvijā (1918—1940) ==
|
||
|
[[Attēls:J. Čakstes piemineklis pie Latvijas bankas Jelgavas nodaļas.jpg|thumb|200px|[[J. Čakste]]s piemineklis pie [[Latvijas Banka]]s Jelgavas nodaļas (1931).]]
|
[[Attēls:J. Čakstes piemineklis pie Latvijas bankas Jelgavas nodaļas.jpg|thumb|200px|[[J. Čakste]]s piemineklis pie [[Latvijas Banka]]s Jelgavas nodaļas (1931).]]
|
||
|
1919. gadā Jelgavā īsu laiku (no 2. līdz 6. janvārim) uzturējās Latvijas Pagaidu valdība, pēc tam Jelgavu ieņēma [[Sarkanā armija]]. Padomju varas laikā Jelgavā apcietināja daudz izglītoto sabiedrības locekļu, lielākā daļa no tiem bija [[vācbaltieši]]. No šiem ieslodzītajiem Jelgavas cietuma pagalmā tika nošauti apmēram 100 cilvēku. 17. martā, dienu pirms varas zaudēšanas, lielinieki visus cietuma ieslodzītos, ap 300 cilvēku, aizdzina ar kājām uz Rīgu. Ap 80 no viņiem gāja bojā ceļā, liela daļa atlikušo tika nošauti Rīgā, tādēļ šis notikums vācbaltiešu vidū ieguva nosaukumu “Nāves gājiens” (”Todesmarsch”). 18. martā pilsētu no Tukuma puses pēkšņā uzbrukumā ieņēma [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] triecienvienība. Atriebjoties par atklājušos vardarbību tika nogalināti ievainotie sarkanarmieši Jelgavas stacijā, publikācijās tiek runāts par 500 upuriem.<ref name=”schlau” />
|
1919. gadā Jelgavā īsu laiku (no 2. līdz 6. janvārim) uzturējās Latvijas Pagaidu valdība, pēc tam Jelgavu ieņēma [[Sarkanā armija]]. Padomju varas laikā Jelgavā apcietināja daudz izglītoto sabiedrības locekļu, lielākā daļa no tiem bija [[vācbaltieši]]. No šiem ieslodzītajiem Jelgavas cietuma pagalmā tika nošauti apmēram 100 cilvēku. 17. martā, dienu pirms varas zaudēšanas, lielinieki visus cietuma ieslodzītos, ap 300 cilvēku, aizdzina ar kājām uz Rīgu. Ap 80 no viņiem gāja bojā ceļā, liela daļa atlikušo tika nošauti Rīgā, tādēļ šis notikums vācbaltiešu vidū ieguva nosaukumu “Nāves gājiens” (”Todesmarsch”). 18. martā pilsētu no Tukuma puses pēkšņā uzbrukumā ieņēma [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] triecienvienība. Atriebjoties par atklājušos vardarbību tika nogalināti ievainotie sarkanarmieši Jelgavas stacijā, publikācijās tiek runāts par 500 upuriem.<ref name=”schlau” />
|
||
|
[[Bermontiāde]]s laikā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] atradās [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas armija [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī]].
|
[[Bermontiāde]]s laikā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] atradās [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas armija [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī]].
|
||
|
Mieram iestājoties, daudzu karā izpostīto uzņēmumu vietā sāka darboties jauni. Divdesmitajos gados pilsēta attīstījās labajā Lielupes pusē, Pārlielupē, kur 1925. gadā uzcēla [[Jelgavas cukurfabrika|pirmo Latvijas cukurfabriku]] un paredzēja vietu lidlaukam (tā vietā vēlāk uzcēla [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]] ēkas). No neatkarības laikā uzceltajiem namiem jāmin Agrārbankas nams, slimnīca, pamatskola, Pasta un telegrāfa ēka, Jelgavas pils dienvidu korpuss, Latvijas kredītbanka, viesnīca Driksas krastā.
|
Mieram iestājoties, daudzu karā izpostīto uzņēmumu vietā sāka darboties jauni. Divdesmitajos gados pilsēta attīstījās labajā Lielupes pusē, Pārlielupē, kur 1925. gadā uzcēla [[Jelgavas cukurfabrika|pirmo Latvijas cukurfabriku]] un paredzēja vietu lidlaukam (tā vietā vēlāk uzcēla [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]] ēkas). No neatkarības laikā uzceltajiem namiem jāmin Agrārbankas nams, slimnīca, pamatskola, Pasta un telegrāfa ēka, Jelgavas pils dienvidu korpuss, Latvijas kredītbanka, [[Jelgava (viesnīca)|viesnīca]] Driksas krastā.
|
||
|
== Okupācijas laikā (
|
== Okupācijas laikā (1940—1990) ==
|
||
|
Otrā pasaules kara beigās [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanā armija 1944. gada vasaras uzbrukumā]] Baltkrievijā un Lietuvā sagrāva [[Vērmahts|Vērmahta]] [[karaspēka grupa “Vidus”|karaspēka grupu “Vidus”]] un 28. jūlijā no [[Šauļi]]em pavērsa uzbrukumu Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu vācu [[karaspēka grupa “Ziemeļi” (Vērmahts)|karaspēka grupu “Ziemeļi”]]. Jelgavu pasludināja par “cietoksni”, tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas no 30. jūlija līdz 7. augustam [[kauja par Jelgavu (1944)|Sarkanā armija ielu kaujās ieņēma]] Lielupes kreiso krastu. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim gandrīz pilnīgi nopostītā Jelgava atradās frontes zonā.
|
Otrā pasaules kara beigās [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanā armija 1944. gada vasaras uzbrukumā]] Baltkrievijā un Lietuvā sagrāva [[Vērmahts|Vērmahta]] [[karaspēka grupa “Vidus”|karaspēka grupu “Vidus”]] un 28. jūlijā no [[Šauļi]]em pavērsa uzbrukumu Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu vācu [[karaspēka grupa “Ziemeļi” (Vērmahts)|karaspēka grupu “Ziemeļi”]]. Jelgavu pasludināja par “cietoksni”, tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas no 30. jūlija līdz 7. augustam [[kauja par Jelgavu (1944)|Sarkanā armija ielu kaujās ieņēma]] Lielupes kreiso krastu. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim gandrīz pilnīgi nopostītā Jelgava atradās frontes zonā.
|
||
| 77. rindiņa: | 77. rindiņa: | ||
|
Jelgavas rātsnams.JPG|Jelgavas rātsnams
|
Jelgavas rātsnams.JPG|Jelgavas rātsnams
|
||
|
Jelgavas rātsnama interjers.jpg|Jelgavas rātsnama interjers (20. gadsimta sākums)
|
Jelgavas rātsnama interjers.jpg|Jelgavas rātsnama interjers (20. gadsimta sākums)
|
||
|
Jelgavas tirgus placis, tagad hercoga Jēkaba laukums.jpg|Jelgavas tirgus
|
Jelgavas tirgus placis, tagad hercoga Jēkaba laukums.jpg|Jelgavas tirgus laukums (tagadējais [[Hercoga Jēkaba laukums]])
|
||
|
Pils iela, tagadējā Akadēmijas iela Jelgavā.jpg|Palejas (”Palaisstrasse”) iela, tagadējā Akadēmijas iela Jelgavā Pirmā pasaules kara laikā
|
Pils iela, tagadējā Akadēmijas iela Jelgavā.jpg|Palejas (”Palaisstrasse”) iela, tagadējā Akadēmijas iela Jelgavā Pirmā pasaules kara laikā
|
||
|
Pālena nams, vēlāk bankas ēka Palejas ielā Jelgavā.jpg|[[Pēteris Pālens|Pētera Pālena]] nams, vēlāk bankas ēka Palejas ielā
|
Pālena nams, vēlāk bankas ēka Palejas ielā Jelgavā.jpg|[[Pēteris Pālens|Pētera Pālena]] nams, vēlāk bankas ēka Palejas ielā
|
||
|
Vācu Civilās pārvaldes ēka Palejas ielā Jelgavā 1918.jpg|Vācu Civilās pārvaldes ēka Palejas ielā (1918)
|
Vācu Civilās pārvaldes ēka Palejas ielā Jelgavā 1918.jpg|Vācu Civilās pārvaldes ēka Palejas ielā (1918)
|
||
|
Kurzemes bruņniecības nams Upes ielā Jelgavā.jpg|[[Kurzemes
|
Kurzemes bruņniecības nams Upes ielā Jelgavā.jpg|[[Kurzemes Bruņniecības nams]] Upes ielā
|
||
|
Jelgavas Pils teātris (sagrauts 1944).jpg|Jelgavas Pils teātris
|
Jelgavas Pils teātris (sagrauts 1944).jpg|1944. gadā sagrautais Jelgavas Pils teātris
|
||
|
Jelgavas Lielā iela pirms Pirmā pasaules kara.jpg|Jelgavas Lielā iela
|
Jelgavas Lielā iela pirms Pirmā pasaules kara.jpg|Jelgavas Lielā iela
|
||
|
Jelgavas iela pirms Pirmā pasaules kara.jpg|Akcīzes iela, tagadējā Uzvaras iela Jelgavā
|
Jelgavas iela pirms Pirmā pasaules kara.jpg|Akcīzes iela, tagadējā Uzvaras iela Jelgavā
|
||
もっと詳しく