Šķīdumu koligatīvās īpašības

== Elektrolītu ūdens šķīdumu koligatīvās īpašības ==

== Elektrolītu ūdens šķīdumu koligatīvās īpašības ==

[[Elektrolīts|Elektrolītu]] šķīdumu koligatīvās īpašības atšķiras no neelektrolītu šķīdumu koligatīvajām īpašībām. Abām vielu grupām koligatīvās īpašības nosaka to daļiņu skaits šķīdumā. Izšķīdinot [[Ūdens|ūdenī]] elektrolītu un neelektrolītu vienādā koncentrācijā, pirmajā gadījumā šķīdumā radīsies lielāks skaits daļiņu tadēļ, ka elektrolīts ūdenī [[Disociācija (ķīmija)|disociē]] jonos. Elektrolītam izšķīstot, rodas jonu [[Asociācija (ķīmija)|asociāti]], līdz ar to neliela daļa jonu ir saistīti pa pāriem. Šķīduma [[izotoniskais koeficients]] norāda, cik reižu elektrolīta koligatīvā īpašība ir lielāka par tādas pašas koncentrācijas neelektrolīta šķīduma attiecīgo koligatīvo īpašību.

[[Elektrolīts|Elektrolītu]] šķīdumu koligatīvās īpašības atšķiras no neelektrolītu šķīdumu koligatīvajām īpašībām. Abām vielu grupām koligatīvās īpašības nosaka to daļiņu skaits šķīdumā. Izšķīdinot [[Ūdens|ūdenī]] elektrolītu un neelektrolītu vienādā koncentrācijā, pirmajā gadījumā šķīdumā radīsies lielāks skaits daļiņu, tadēļ ka elektrolīts ūdenī [[Disociācija (ķīmija)|disociē]] jonos. Elektrolītam izšķīstot, rodas jonu [[Asociācija (ķīmija)|asociāti]], līdz ar to neliela daļa jonu ir saistīti pa pāriem. Šķīduma [[izotoniskais koeficients]] norāda, cik reižu elektrolīta koligatīvā īpašība ir lielāka par tādas pašas koncentrācijas neelektrolīta šķīduma attiecīgo koligatīvo īpašību.

== Osmotiskais spiediens ==

== Osmotiskais spiediens ==